-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
01-Parajika.txt
6111 lines (3296 loc) · 790 KB
/
01-Parajika.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
vin iii_utf8
[pts vol v - 3] [\z vin /] [\f iii /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt vol v-1-1] [\z vin /] [\w i /]
[bjt page 002] [\x 2/]
vinayapiṭake
pārājikapāḷi
bhikkhuvibhaṅgo
verañjakaṇḍo
1.
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṁ viharati naḷeru pucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhu satehi. assosi kho verañjo brāhmaṇo: "samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṁ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti'pi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī" ti.
[bjt page 004] [\x 4/]
2. atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ [pts page 002] [\q 2/] nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: "sutaṁ metaṁ bho gotama, na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo anuppatte abhivādeti vā, paccuṭṭheti vā, āsanena vā nimantetīti. tayidaṁ bho gotama tatheva. na hi bhavaṁ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo anuppatte abhivādeti vā, paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. tayidaṁ bho gotama na sampannamevā" ti.
3. "nāhaṁ taṁ brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṁ abhivādeyyaṁ vā, paccuṭṭheyyaṁ vā, āsanena vā nimanteyyaṁ. yaṁ hi brāhmaṇa tathāgato abhivādeyya vā, paccuṭṭheyya vā, āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā" ti.
4. "arasarūpo bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. ye te brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā poṭṭhabbarasā, te tathāgatassa pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. "
5. "nibbhogo bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'nibbhogo samaṇo gotamo' ti. ye te brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā, te tathāgatassa pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'nibbhogo samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. "
[bjt page 006] [\x 6/]
6. "akiriyavādo bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. ahaṁ hi brāhmaṇa akiriyaṁ vadāmi. kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa. anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. "
7. "ucchedavādo bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya. 'ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. ahaṁ hi brāhmaṇa, ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. ayaṁ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. [pts page 003] [\q 3/] no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi.
8. "jegucchi bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammāvadamāno vadeyya 'jegucchi samaṇo gotamo' ti. ahaṁ hi brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā jigucchāmi. ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'jegucchi samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi.
9. "venayiko bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaṇo gotamo' ti. ahaṁ hi brāhmaṇa, vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. "
[bjt page 008] [\x 8/]
10. "tapassī bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassī samaṇo gotamo'ti. tapanīyāhaṁ brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. yassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ tapassīti vadāmi. tathāgatassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. ayaṁ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya. 'tapassī samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi. "
11. "apagabbho bhavaṁ gotamo" ti. "atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti. yassa kho brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā, tamahaṁ apagabbho'ti vadāmi. tathāgatassa kho brāhmaṇa, āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṁ anuppādadhammā. ayaṁ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti. no ca kho yaṁ tvaṁ sandhāya vadesi"
12. "seyyathāpi brāhmaṇa kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, yo nu kho tesaṁ kukkuṭacchāpakānaṁ paṭhamataraṁ pādanakhasīkhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya kinti svāssa vacanīyo jeṭṭho vā kaniṭṭho vā' ti. 'jeṭṭho'ti'ssa bho gotama vacanīyo, so hi nesaṁ jeṭṭho hotī'ti. evameva kho ahaṁ brāhmaṇa avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya [pts page 004] [\q 4/] pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṁ padāletvā eko'va loke anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho. svāhaṁ brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa. "
[bjt page 010] [\x 10/]
13. āraddhaṁ kho pana me brāhmaṇa, viriyaṁ-1. ahosi asallīnaṁ. upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. passaddho kāyo asāraddho. samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. so kho ahaṁ brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cekaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ. sato ca sampajāno sukhaṁ ca kāyena paṭisaṁvedesiṁ. yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti, taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ. sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsati pārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.
14. so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mūdubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. so anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṁvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe, 'amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ. tatrāpāsiṁ evannāmo evaṁ gotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūppanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. ayaṁ kho me brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, aloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. ayaṁ kho me brāhmaṇa, paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
--------------------------
1. viriyaṁ, machasaṁ
[bjt page 012] [\x 12/]
15. so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mūdubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. [pts page 005] [\q 5/] so dibbena cakkhunā visuddhena-1. atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi, "ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ uppannā. ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokāṁ uppannā" ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena-1. atikkantamānusakena satte passāmi vacamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. ayaṁ kho me brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. ayaṁ kho me brāhmaṇa, dutiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
16. so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ. so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ayaṁ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. ime āsavā'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavasamudayo'ti yathā bhūtaṁ abbhaññāsiṁ, ayaṁ āsavanirodho'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṁ abbhaññāsiṁ. tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavā'pi cittaṁ vimuccittha. bhavāsavā'pi cittaṁ vimuccittha. avijjāsavā'pi cittaṁ vimuccittha. vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi. khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsiṁ. ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. ayaṁ kho me brāhmaṇa [pts page 006] [\q 6/] tatiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā'ti.
-------------------------
1. parisuddhena - katthaci.
[bjt page 014] [\x 14/]
17. evaṁ vutte verañjo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: "jeṭṭho bhavaṁ gotamo. seṭṭho bhavaṁ gotamo. abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṁ bhagavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṁ ma bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gataṁ. adhivāsetu ca me bhavaṁ gotamo verañjāyaṁ vassāvāsaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā" ti.
18. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
19. tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā pañcamattehi assasatehi verañjaṁ vassāvāsaṁ upagatā honti. tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṁ patthapatthapulakaṁ paññattaṁ hoti. bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṁ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṁ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṁ āramaṁ haritvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti. āyasmā panānando patthapulakaṁ silāyaṁ piṁsitvā bhagavato upanāmeti. taṁ bhagavā paribhuñjati.
20. assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṁ. - jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti. kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti. atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṁhitaṁ. anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paripucchanti: 'dhammaṁ vā desessāma. sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññāpessāmā'ti. -
atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: "kiṁ nu kho so ānanda udukkhalasaddo" ti atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṁ [pts page 007] [\q 7/] ārocesi. "sādhu sādhu ānanda, tumhehi ānanda, sappurisehi vijitaṁ. pacchimā janatā sālimaṁsodanaṁ atimaññissatīti.
[bjt page 016] [\x 16/]
21. atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ etadavoca: "etarahi bhante verañjā dubbhikkhā dvihītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. imissā bhante mahāpaṭhaviyā heṭṭhimaṁ talaṁ sampannaṁ. seyyathāpi khuddamadhuṁ anīlakaṁ evamassādaṁ. sādhāhaṁ bhante paṭhaviṁ parivatteyyaṁ, bhikkhū pappaṭakojaṁ paribhuñjissantī" ti.
"ye pana te moggallāna, paṭhavinissitā pāṇā te kathaṁ karissasī?" ti.
"ekāhaṁ bhante pāṇiṁ abhinimminissāmi seyyathāpi mahāpaṭhavi. ye paṭhavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi. ekena hatthena paṭhaviṁ parivattessāmī" ti.
"alaṁ moggallāna, mā te rucci paṭhaviṁ parivattetuṁ. vipallāsampi sattā paṭilabheyyu" nti.
"sādhu bhante sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṁ piṇḍāya gaccheyyā"ti.
"alaṁ moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṁ piṇḍāya gamana"nti.
22. atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: "katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi? katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī?" ti.
23. atha kho āyasmā sāriputto sāyaṇhasamayaṁ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: "idha mayhaṁ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: "katamesānaṁ kho buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi? katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī?" ti.
24. "katamesānaṁ nu kho bhante buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi? katamesānaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosi?" ti.
"bhagavato ca sāriputta vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosi. bhagavato ca sāriputta kakusandhassa bhagavato ca konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ [pts page 008] [\q 8/] ciraṭṭhitikaṁ ahosī" ti.
[bjt page 018] [\x 18/]
25. "ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī?" ti.
26. "bhagavā ca sāriputta vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. appakaṁ ca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. appaññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ anuddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ.
27. tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṁ brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ. seyyathāpi sāriputta nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahītāni, tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṁseti. taṁ kissa hetu? yathā taṁ suttena asaṅgahitattā. evameva kho sāriputta tesaṁ buddhānaṁ bhagavantaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṁ brahmacariyaṁ khippaññeva antaradhāpesuṁ.
28. akilāsuno1. ca te bhagavanto ahesuṁ sāvake cetasā cetoparicca ovadituṁ. bhūtapubbaṁ sāriputta vessabhū bhagavā arahaṁ sammā sambuddho aññatarasmiṁ bhiṁsanake vanasaṇḍe sahassaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati: "evaṁ vitakketha. mā evaṁ vitakkayittha. evaṁ manasi karotha. mā evaṁ manasākattha. idaṁ pajahatha. idaṁ upasampajja viharathā" ti. atha kho sāriputta tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṁ ovadiyamānānaṁ evaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. - tatra sudaṁ sāriputta bhiṁsanakassa vanasaṇḍassa bhiṁsanakatasmiṁ hoti: yo koci avītarāgo taṁ vanasaṇḍaṁ pavisati, yebhuyyena lomāni haṁsanti.
29. ayaṁ kho sāriputta hetu ayaṁ paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṁ na ciraṭṭhitikaṁ ahosī" ti.
-------------------------
1. kilāsuno, syā.
[bjt page 020] [\x 20/]
30. "ko pana bhante hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosi?" ti.
31. "bhagavā [pts page 009] [\q 9/] ca sāriputta kakusandho bhagavā ca konāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṁ sāvakānaṁ vitthārena dhammaṁ desetuṁ. bahuṁ ca nesaṁ ahosi suttaṁ geyyaṁ veyyākaraṇaṁ gāthā udānaṁ itivuttakaṁ jātakaṁ abbhutadhammaṁ vedallaṁ. paññattaṁ sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ. uddiṭṭhaṁ pātimokkhaṁ.
32. tesaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ. seyyathāpi sāriputta nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahītāni, tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṁseti. taṁ kissa hetu? yathā taṁ suttena susaṅgahitattā. evameva kho sāriputta, tesaṁ buddhānaṁ bhagavantaṁ antaradhānena buddhānubuddhānaṁ sāvakānaṁ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṁ brahmacariyaṁ ciraṁ dīghamaddhānaṁ ṭhapesuṁ.
33. ayaṁ kho sāriputta hetu ayaṁ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ ahosī" ti.
[bjt page 022] [\x 22/]
34. atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: "etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṁ bhagavā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeyya, uddiseyya pātimokkhaṁ, yathayidaṁ brahmacariyaṁ addhaniyaṁ assa ciraṭṭhitika" nti.
35. "āgamehi tvaṁ sāriputta. āgamehi tvaṁ sāriputta. tathāgato'va tattha kālaṁ jānissati na tāva sāriputta satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, na uddisati pātimokkhaṁ, yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. yato ca kho sāriputta idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṁ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.
36. na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti. yato ca kho sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ [pts page 010] [\q 10/] paññāpeti, uddisati pātimokkhaṁ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.
37. na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti. yato ca kho sāriputta, saṅgho vepullamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṁ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.
38. na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti. yato ca kho sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṁ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya.
39. na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti. yato ca kho sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṁ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. atha satthā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṁ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṁ dhammānaṁ paṭighātāya. "
40. nirabbudo hi sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito. imesaṁ hi sāriputta pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ yo pacchimako bhikkhu, so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo" ti.
[bjt page 024] [\x 24/]
41. atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: "āciṇṇaṁ kho panetaṁ ānanda tathāgatānaṁ yehi nimantitā vassaṁ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṁ pakkamanti. āyāmānanda verañjaṁ brāhmaṇaṁ apalokessāmā" ti. "evaṁ bhante" ti. kho āyāsmā ānando bhagavato paccassosi.
42. atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.
43. atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho verañjaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: "nimantitamha tayā [pts page 011] [\q 11/] brāhmaṇa vassaṁ vutthā. apalokema taṁ. icchāma mayaṁ janapadacārikaṁ pakkamitu" nti.
44. "saccaṁ bho gotama, nimantitattha mayā vassaṁ vutthā. api ca yo deyyadhammo so na dinno. tañca kho no asantaṁ no'pi adātukamyatā. taṁ kutettha labbhā? bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā. adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā" ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
45. atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
46. atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivasane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: "kālo bho gotama. niṭṭhitaṁ bhatta" nti.
[bjt page 026] [\x 26/]
47. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho verañjo brāhmaṇo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ticīvarena acchādesi. ekamekaṁ ca bhikkhuṁ ekamekena dussayugena acchādesi. atha kho bhagavā verañjaṁ brāhmaṇaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
48. atha kho bhagavā verañjāyaṁ yathābhirantaṁ1. viharitvā anupagamma soreyyaṁ saṅkassaṁ kannakujjaṁ, yena payāgapatiṭṭhānaṁ, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṁ nadiṁ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesāli, tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesāli tadavasari. tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ.
verañjabhāṇavāro niṭṭhito
---------------------
1. yathābhirattaṁ. katthaci, 2. verañja bhāṇavāraṁ, sīmu.
[bjt page 028] [\x 28/]
pārājikakaṇḍo
(tatirame cattāro pārājikā dhammā uddesaṁ āgacchanti * )
paṭhamapārājikaṁ
1. tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hoti. tattha sudinno nāma kalandaputto seṭṭhiputto hoti. atha kho sudinno kalandaputto sambahulehi sahāyakehi saddhiṁ vesāliṁ agamāsi kenacideva [pts page 012] [\q 12/] karaṇiyena. tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti.
2. addasā kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. disvānassa etadahosi "yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyya" nti. atha kho sudinno kalandaputto yena sā parisā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnassa kho sudinnassa kalandaputtassa etadahosi" yathā yathā kho ahaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya" nti.
3. atha kho sā parisā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
4. atha kho sudinno kalandaputto aciravuṭṭhitāya parisāya yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca: "yathā yathā kho ahaṁ bhante bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ bhante kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. pabbājetu maṁ bhagavā" ti.
"anuññāto'si pana tvaṁ sudinna mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā?" ti.
"na kho ahaṁ bhante anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti.
"na kho sudinna tathāgatā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ pabbājentī" ti.
"so'haṁ bhante tathā karissāmi, yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti, agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti.
-------------------------
pāṭho'yaṁ potthakesu na dissate.
[bjt page 030] [\x 30/]
5. atha kho sudinno kalandaputto vesāliyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena kalandagāmo, yena mātāpitaro, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā [pts page 013] [\q 13/] anagāriyaṁ pabbajituṁ. anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. evaṁ vutte sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho' si tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo-1. na tvaṁ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti.
6. dutiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho' si tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo-1. na tvaṁ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā?" ti.
tatiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ. anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho' si tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo na tvaṁ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kiṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā?" ti.
7. atha kho sudinno kalandaputto "na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. tattheva anantarahitāya-2. bhumiyā nipajji "idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā" ti. atha kho sudinno kalandaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji. dve'pi bhattāni na bhuñji. tīṇi'pi bhattāni na bhuñji. cattāri'pi bhattāni na bhuñji. pañca'pi bhattāni na bhuñji. cha'pi bhattāni na bhuñji. satta'pi bhattāni na bhuñji.
------------------------
1. paribhato, katthaci. 2. anattharitāya:
[bjt page 032] [\x 32/]
8. atha kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi, maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kaṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti.
evaṁ vutte sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo, na tvaṁ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi, maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kaṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. dutiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.
tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si tāta sudinna, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo, na tvaṁ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi, maraṇena'pi mayaṁ te akāmakā vinā bhavissāma. kaṁ pana mayaṁ taṁ jīvantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.
9. atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si samma sudinna mātāpitunnaṁ [pts page 014] [\q 14/] ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo. na tvaṁ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. kiṁ pana taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā"ti. evaṁ vutte sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.
dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si samma sudinna mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo. na tvaṁ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. kiṁ pana taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā"ti. dutiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.
tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "tvaṁ kho'si samma sudinna mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo. na tvaṁ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. maraṇena'pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. kiṁ pana taṁ jīvantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā"ti. tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.
[bjt page 034] [\x 34/]
10. atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ: "amma, tāta, 1. eso sudinno anantarahitāya bhumiyā nipanno 'idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā' ti. sace tumhe sudinnaṁ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tattheva maraṇaṁ āgamissati. sace pana tumhe sudinnaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha. sace sudinno nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? idheva paccāgamissati. anujānātha sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. "anujānāma, tātā, sudinnaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā sudinnaṁ kalandaputtaṁ etadavocuṁ: "uṭṭhehi samma sudinna, anuññāto' si mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā"ti.
11. atha kho sudinno kalandaputto "anuññāto'mhi kira mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā" ti. haṭṭho udaggo pāṇinā gattāni paripuñchanto uṭṭhāsi. atha kho sudinno kalandaputto katipāhaṁ balaṁ gāhetvā yena bhagavā, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho sudinno kalandaputto bhagavantaṁ etadavoca: "anuññāto'mhi-2. ahaṁ bhante mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. pabbājetu maṁ bhagavā" [pts page 015] [\q 15/] ti. alattha kho sudinno kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṁ. alattha upasampadaṁ acirūpasampanno ca panāyasmā sudinno evarūpe dhutaguṇe samādāya vattati: āraññiko hoti, piṇḍapātiko, paṁsukuliko, sapadānacāriko. aññataraṁ vajjigāmaṁ upanissāya viharati.
12. tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvihītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. na sukarā uñjena paggahena yāpetuṁ. atha kho āyasmato sudinnassa etadahosi: "etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvihītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. na sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. bahu kho pana me vesāliyaṁ ñātī aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. yannūnāhaṁ ñāti upanissāya vihareyyaṁ. √ātī3. maṁ nissāya dānāni dassanti. puññāti karissanti bhikkhū ca lābhaṁ lacchanti. ahañca piṇḍakena na kilamissāmī" ti.
-------------------------
1. ammatātā, machasaṁ, 2. anuññāto, machasaṁ; 3. √ātakāpi, syā.
[bjt page 036] [\x 36/]
13. atha kho āyasmā sudinno senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesāli, tena pakkāmi. anupubbena yena vesāli tadavasari. tatra sudaṁ āyasmā sudinno vesāliyaṁ viharati mahāvane-1. assosuṁ kho āyasmato sudinnassa ñātakā "sudinno kira kalandaputto vesāliṁ anuppatto" ti. te āyasmato sudinnassa saṭṭhimatte thālipāke bhattābhihāraṁ abhihariṁsu. atha kho āyasmā sudinno te saṭṭhimatte thālipāke bhikkhūnaṁ vissajjetvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kalandagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. kalandagāme sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitunivesanaṁ, tenupasaṅkami.
14. tena kho pana samayena āyasmato sudinnassa ñātidāsī ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. atha kho āyasmā sudinno taṁ ñātidāsiṁ etadavoca: "sace taṁ bhagini chaḍḍanīyadhammaṁ, idha me patte ākirā" ti. atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato sudinnassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi. atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī yenāyasmato sudinnassa mātā, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca: "yagghayye jāneyyāsi, ayyaputto sudinno anuppatto" ti. "sace je saccaṁ bhaṇasi, adāsiṁ taṁ karomi" ti.
15. tena kho pana samayena āyasmā sudinno taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuḍḍamūlaṁ nissāya paribhuñjati. pitā'pi kho [pts page 016] [\q 16/] āyasmato sudinnassa kammantā āgacchanto addasa āyasmantaṁ sudinnaṁ taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuḍḍamūlaṁ nissāya paribhuñjantaṁ. disvāna yenāyasmā sudinno, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "atthi nāma, tāta sudinna, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi? nanu nāma tāta sudinna, sakaṁ gehaṁ gantabba?"nti. "agamimha -2. kho te gahapati gehaṁ. tatāyaṁ ābhidosiko kummāso" ti. atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa bāhāyaṁ gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "ehi tāta sudinna, gharaṁ gamissāmā" ti. atha kho āyasmā sudinno yena sakapitunivesanaṁ, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "bhuñja tāta sudinnā" ti. "alaṁ gahapati, kataṁ me ajja bhattakicca" nti. "adhivāsehi tāta sudinna svātanāya bhatta" nti. adhivāsesi kho āyasmā sudinno tuṇhībhāvena. atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
--------------------------
1. mahāvane kuṭāgārasālāyaṁ, machasaṁ; 2. agamamhā itipi
[bjt page 038] [\x 38/]
16. atha kho āyasmato sudinnassa mātā tassā rattiyā accayena haritena gomayena paṭhaviṁ opuñchāpetvā-1. dve puñje kārāpesi: ekaṁ hiraññassa, ekaṁ suvaṇṇassa. tāva mahantā puñjā ahesuṁ-orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṁ purisaṁ na passati, pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṁ purisaṁ na passati. te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṁ paññāpetvā tirokaraṇīyaṁ parikkhipitvā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi: "tena hi tvaṁ vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa me sudinnassa piyā ahosi manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarā" ti. 'evaṁ ayye' ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi.
17. atha kho āyasmā sudinno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacivaramādāya yena sakapitunivesanaṁ, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho āyasmato sudinnassa pitā yenāyasmā sudinno, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā te puñje vivarāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ te tāta sudinna, mātumattikā itthikāya itthidhanaṁ. aññaṁ pettikaṁ. aññaṁ pitāmahaṁ labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca [pts page 017] [\q 17/] karohī" ti. "tāta, na ussāhāmi. na visahāmi. abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī" ti.
dutiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ te tāta sudinna, mātumattikā itthikāya itthidhanaṁ. aññaṁ pettikaṁ. aññaṁ pitāmahaṁ. labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca karohī" ti. "tāta, na ussāhāmi. na visahāmi. abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī" ti.
tatiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ te tāta sudinna, mātumattikā itthikāya itthidhanaṁ. aññaṁ pettikaṁ. aññaṁ pitāmahaṁ. labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca karohī" ti. "vadeyyāma kho taṁ gahapati, sace tvaṁ nātikaḍḍheyyāsī" ti. "vadehi tāta sudinnā" ti. "tena hi tvaṁ gahapati, mahante mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā majjhe gaṅgāya sote osādehi2. taṁ kissa hetu? yaṁ hi te gahapati bhavissati tato nidānaṁ bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā ārakkho vā, so te na bhavissatī" ti. evaṁ vutte āyasmato sudinnassa pitā anattamano ahosi: "kataṁ hi nāma putto sudinno evaṁ vakkhatī" ti.
18. atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi: "tena hi vadhu, tvampi yāca, appeva nāma putto sudinno tuyhampi vacanaṁ kareyyā" ti. atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa pādesu gahetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "kīdisā nāma tā ayyaputta accharāyo, yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī?" ti. "na kho ahaṁ bhagini, accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmī" ti.
-------------------------
1. opuñjāpetvā, machasaṁ syā. 2. opātehi, machasaṁ
[bjt page 040] [\x 40/]
19. atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā "ajjatagge maṁ ayyaputto sudinno bhaginīvādena samudācaratī" ti. tattheva mucchitā papatā. atha kho āyasmā sudinno pitaraṁ etadavoca: "sace gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ, detha. mā no viheṭhayitthā" ti. "bhuñja tāta sudinnā" ti. atha kho āyasmato sudinnassa mātā ca pitā ca āyasmantaṁ sudinnaṁ paṇitena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṁ sampavāresuṁ. atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca karohī" ti. "amma, na ussahāmi. na [pts page 018] [\q 18/] visahāmi. abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmi" ti.
dutiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ. puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta
sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca karohī"ti. "amma, na ussahāmi. na visahāmi. abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī"ti. tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ.
tena hi tāta sudinna, bījakampi dehi, mā no aputtakaṁ sāpateyyaṁ licchavayo-1. atiharāpesu"nti. "etaṁ kho me amma, sakkā kātu"nti. "kahaṁ pana tāta sudinna, etarahi viharasī" ti? "mahāvane ammā" ti. atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
20. atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ āmantesi: "tena hi vadhu, yadā utunī hosi, pupphaṁ te uppannaṁ hoti, atha me āroceyyāsī" ti. "evaṁ ayye" ti. kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi. atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā na cirasseva utunī ahosi. pupphaṁsā uppajjī. atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṁ etadavoca: "utunī'mhi ayye, pupphaṁ me uppanna"nti. "tena hi vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa sudinnassa piyā ahosi manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarā"ti. "evaṁ ayye" ti. kho āyasmato sudinnassa purāṇa dūtiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṁ paccassosi. atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṁ ādāya yena mahāvanaṁ, yenāyasmā sudinno, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. labbhā tāta sudinna hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ. puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. puññāni ca karohī" ti. "amma, na ussahāmi. na visahāmi abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī" ti.
dutiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. ehi tvaṁ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī"ti . " amma na ussahāmi na visahāmi. abhirato ahaṁ brahmacariyaṁ carāmī"ti. tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavoca: "idaṁ tāta sudinna, kulaṁ aḍḍhaṁ mahaddhanaṁ mahābhogaṁ pahūtajātarūparajataṁ pahūtavittūpakaraṇaṁ pahūtadhanadhaññaṁ. tena hi tāta sudinna, bījakampi dehi, mā no aputtakaṁ sāpateyyaṁ licchavayo atiharāpesu" nti.
-------------------------
1. licchaviyo, katthaci.
[bjt page 042] [\x 42/]
21. 'etaṁ kho me amma, sakkā kātu" nti purāṇadutiyikaṁ1. bāhāyaṁ gahetvā mahāvanaṁ ajjhogāhetvā appaññatte sikkhāpade anādīnavadasso purāṇadutiyikāya tikkhattuṁ methunaṁ dhammaṁ abhiviññāpesi. sā tena gabbhaṁ gaṇhi.
bhummā devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti. bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṁ:
"nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti.
cātummahārājākā devānaṁ saddaṁ sutvā tāvatiṁsā devāsaddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti.
tāvatiṁsānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā yāmā devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti.
yāmānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā tusitā devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti.
tusitānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā nimmānaratino devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti.
nimmānaratīnaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā [pts page 019] [\q 19/] paranimmitavasavattino devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti. paranimmitavasavattīnaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṁ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. sudinnena kalandaputtena abbudaṁ uppāditaṁ, ādīnavo uppādito" ti. itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggañchi.
22. atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṁ vijāyi. atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā tassa dārakassa bījako'ti nāmaṁ akaṁsu. āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikāya bījakamātā'ti nāmaṁ akaṁsu. āyasmato sudinnassa bījakapitā'ti nāmaṁ akaṁsu. te aparena samayena ubho agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā arahattaṁ sacchākaṁsu.
23. atha kho āyasmato sudinnassa ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro "alābhā vata me. na vata me lābhā. dulladdhaṁ vata me. na vata me suladdhaṁ: yo'haṁ evaṁ svākkhāte dhamma vinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritu"nti. so teneva kukkuccena tena vippaṭisārena kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisārī pajjhāyi.
24. atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ etadavocuṁ: "pubbe kho tvaṁ āvuso sudinna, vaṇṇavā ahosi pīnindriyo-2. pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo. so'dāni tvaṁ etarahi kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto, antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisāri pajjhāyasi. kacci no tvaṁ āvuso sudinna, anabhirato brahmacariyaṁ carasi"? "na kho ahaṁ āvuso anabhirato brahmacariyaṁ carāmi. atthi me pāpaṁ kammaṁ kataṁ. purāṇadutiyikāya methuno dhammo patisevito. tassa mayhaṁ āvuso, ahudeva kukkuccaṁ, ahu vippaṭisāro: alābhā vata me. na vata me lābhā. dulladdhaṁ vata me. na vata me suladdhaṁ: yo 'haṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṁ yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritu"nti.
-------------------------
1. purāṇadutiyikāyā - machasaṁ 2. pīṇindriṁyā - machasaṁ
[bjt page 044] [\x 44/]
25. "alaṁ hi te āvuso sudinna kukkuccāya, alaṁ vippaṭisārāya, yaṁ tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
26. nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? visaṁyogāya dhammo desito no saṁyogāya? anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?
27. tattha nāma tvaṁ āvuso bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. visaṁyogāya dhamme [pts page 020] [\q 20/] desite saṁyogāya cetessasi. anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.
28. nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito? madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?
29. nanu āvuso bhagavatā aneka pariyāyena kāmānaṁ pahāṇaṁ akkhātaṁ, kāmasaññāṇaṁ pariññā akkhātā. kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmaparilāhānaṁ vūpasamo akkhāto?
30. netaṁ āvuso appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya-1. atha khvetaṁ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
31. atha kho te bhikkhū āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ sudinnaṁ paṭipucchi: "saccaṁ kira tvaṁ sudinna, purāṇa dutiyikāya methunaṁ dhammaṁ patisevī" ti. "saccaṁ bhagavā. " vigarahi buddho bhagavā:
-------------------------
1. hiye, itipi.
[bjt page 046] [\x 46/]
32. "ananucchaviyaṁ moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ parisuddhaṁ paripuṇṇaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.
33. nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? visaṁyogāya dhammo desito no saṁyogāya? anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?
34. tattha nāma tvaṁ moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi. anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.
35. nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito? madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghatāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?
36. nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṁ pahāṇaṁ akkhātaṁ? kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā? kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto? kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto? kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto?"
37. "varaṁ te moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. varaṁ te moghapurisa kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. varaṁ te moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. taṁ kissa hetu? tato nidānaṁ hi moghapurisa maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. itonidānañca kho moghapurisa kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ [pts page 021] [\q 21/] duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
[bjt page 048] [\x 48/]
38. "tattha nāma tvaṁ moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rāhassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi, bahunnaṁ kho tvaṁ moghapurisa akusalānaṁ dhammānaṁ ādikattā pubbaṅgamo. netaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhīyyobhāvā ya. atha khvetaṁ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
39. atha kho bhagavā āyasmantaṁ sudinnaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya-1. saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhunaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammaṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi:
40. "tena hi bhikkhave bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha:
"yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ patiseveyya, pārājiko hoti asaṁvāso"ti.
evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti.
(mūlapaññatti)
sudinnabhāṇavāro niṭṭhito.
--------------------------
1. asantuṭṭhatāya. syā.
[bjt page 050] [\x 50/]
makkaṭīvatthu
1. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane makkaṭiṁ āmisena upalāpetvā tassā methunaṁ dhammaṁ patisevati. atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṁ piṇḍāya pāvisi.
2. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṁ āhiṇḍantā yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkamiṁsu. addasā kho sā makkaṭī te bhikkhū durato'va āgacchante disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā tesaṁ bhikkhūnaṁ purato kaṭimpi cālesi, cheppampi cālesi, [pts page 022] [\q 22/] kaṭimpi oḍḍi, nimittampi akāsi. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: "nissaṁsayaṁ kho so bhikkhu imissā makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevatī" ti ekamantaṁ nilīyiṁsu. atha kho so bhikkhu vesāliyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami.
3. atha kho sā makkaṭī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. atha kho so bhikkhu taṁ piṇḍapātaṁ ekadesaṁ bhuñjitvā ekadesaṁ tassā makkaṭiyā adāsi. atha kho sā makkaṭī bhuñjitvā tassa bhikkhuno kaṭiṁ oḍḍi. atha kho so bhikkhu tassā makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ patisevati.
4. atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etadavocuṁ: "nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. kissa tvaṁ āvuso makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ patisevasī" ti. "saccaṁ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā" ti. "saccaṁ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā" ti. "nanu āvuso tatheva taṁ hoti. ananucchaviyaṁ āvuso ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ āvuso evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ?
nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? visaṁyogāya dhammo desito no saṁyogāya? anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?
tattha nāma tvaṁ āvuso bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi. anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.
nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito? madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?
nanu āvuso bhagavatā aneka pariyāyena kāmānaṁ pahāṇaṁ akkhātaṁ, kāmasaññāṇaṁ pariññā akkhātā. kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto, kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto?
netaṁ āvuso appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. atha khvetaṁ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ.
[bjt page 052] [\x 52/]
5. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ bhikkhuṁ paṭipucchi: "saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu, makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ patisevī" ti. "saccaṁ bhagavā. " vigarahi buddho bhagavā:
"ananucchaviyaṁ moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa, evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṁ parisuddhaṁ paripuṇṇaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? visaṁyogāya dhammo desito no saṁyogāya? anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?
tattha nāma tvaṁ moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. visaṁyogāya dhamme desite saṁyogāya cetessasi. anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.
nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito? madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghatāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?
nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṁ pahāṇaṁ akkhātaṁ? kāmasaññānaṁ pariññā akkhātā? kāmapipāsānaṁ paṭivinayo akkhāto? kāmavitakkānaṁ samugghāto akkhāto? kāmapariḷāhānaṁ vūpasamo akkhāto?"
6. "varaṁ te moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. varaṁ te moghapurisa kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṁ pakkhittaṁ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. varaṁ te moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṁ pakkhittaṁ. taṁ kissa hetu? tato nidānaṁ hi moghapurisa, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. na tveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. ito nidānañca kho moghapurisa kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya.
7. "tattha nāma tvaṁ moghapurisa, yaṁ tvaṁ asaddhammaṁ gāmadhammaṁ vasaladhammaṁ duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rāhassaṁ dvayaṁdvayasamāpattiṁ samāpajjissasi, netaṁ moghapurisa, appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhīyyobhāvāya. atha khvetaṁ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
8. atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammikaṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi:
[bjt page 054] [\x 54/]
9. "tena hi bhikkhave bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya, pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya, samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya, appasannānaṁ pasādāya, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha:
"yo pana bhikkhu methunaṁ dhammaṁ patiseveyya,antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso"ti.
evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti.
(dutiyapaññapati)
makkaṭīvatthu niṭṭhitaṁ.
santhatabhāṇavāro
[pts page 023] [\q 23/]
1. tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yāvadatthaṁ bhuñjiṁsu, yāvadatthaṁ supiṁsu, yāvadatthaṁ nahāyiṁsu. yāvadatthaṁ bhuñjitvā, yāvadatthaṁ supitvā, yāvadatthaṁ nahāyitvā, ayoniso manasi karitvā, sikkhaṁ apaccakkhāya, dubbalyaṁ anāvīkatvā, methunaṁ dhammaṁ patiseviṁsu. te aparena samayena ñātivyasanenapi phuṭṭhā, bhogavyasanenapi phuṭṭhā, rogavyasanenapi phuṭṭhā āyasmantaṁ ānandaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti: "na mayaṁ bhante ānanda, buddhagarahino na dhammagarahino na saṅghagarahino. attagarahino mayaṁ bhante ānanda, anaññagarahino. mayamevamhā alakkhikā mayaṁ appapuññā ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimha yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. idāni ce'pi mayaṁ bhante ānanda, labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadaṁ. idāni'pi mayaṁ vipassakā kusalānaṁ dhammānaṁ pubbarattāpararattaṁ bodhapakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogamanuyuttā vihareyyāma. sādhu bhante ānanda, bhagavato etamattaṁ ārocehī" ti. "evamāvuso" ti kho āyasmā ānando vesālikānaṁ vajjiputtakānaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesi.
[bjt page 056] [\x 56/]
2. "aṭṭhānametaṁ ānanda, anavakāso, yaṁ tathāgato vajjīnaṁ vā vajjiputtakānaṁ vā kāraṇā sāvakānaṁ pārājikaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ samūhaneyyā" ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammaṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: yo pana bhikkhave bhikkhu sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvīkatvā methunaṁ dhammaṁ patisevati, so āgato na upasampādetabbo. yo ca kho bhikkhave bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya dubbalyaṁ āvīkatvā methunaṁ dhammaṁ patisevati, so āgato upasampādetabbo. evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha".
3. "yo pana bhikkhu bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanto sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvīkatvā methunaṁ dhammaṁ patiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṁvāso" ti.
(tatiya paññatti)
4. yo panāti - yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo [pts page 024] [\q 24/] yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā' ti.
5. bhikkhūti - bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācariyaṁ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno'ti. bhikkhu. tatrayvāyaṁ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.
6. sikkhāti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. tatra yāyaṁ adhisīlasikkhā ayaṁ imasmiṁ atthe adhippetā 'sikkhā'ti.
7. sājīvaṁ nāma - yaṁ bhagavatā paññattaṁ sikkhāpadaṁ, etaṁ sājīvaṁ nāma. tasmiṁ sikkhati tena vuccati sājīvasamāpanno'ti.
[bjt page 058] [\x 58/]
8. sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvīkatvā'ti - atthi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā. atthi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.
9. kathañca bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā? idha bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmakabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ buddhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
10. atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmakabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ dhammaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmakabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ saṅghaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ sikkhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmakabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ vinayaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ pātimokkhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ uddesaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ [pts page 025] [\q 25/] upajjhāyaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ ācariyaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ saddhivihārikaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ antevāsikaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ samānupajjhāyakaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ samānācariyakaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ sabrahmacāriṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ gihī assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ upāsako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ ārāmiko assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ sāmaṇero assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ titthiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ titthiyasāvako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ assamaṇo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yannūnāhaṁ asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
[bjt page 060] [\x 60/]
11. atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ buddhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ dhammaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ saṅghaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ vinayaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ pātimokkhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ uddesaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ upajjhāyaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno samāṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ ācariyaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ saddhivihārikaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ antevāsikaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ samānupajjhāyakaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ samānācariyakaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ sabrahmacāriṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ gihī assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ upāsako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ ārāmiko assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ sāmaṇero assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ titthiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ tītthiyasāvako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ assamaṇo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno upāsakabhāvaṁ patthayamāno ārāmikabhāvaṁ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṁ patthayamāno titthiyabhāvaṁ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṁ patthayamāno assamaṇabhāvaṁ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'yadi panāhaṁ asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
12. atha vā pana -pe- 'apāhaṁ buddhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe- 'apāhaṁ asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammaṁ ceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā.
13. atha vā pana -pe- 'handāhaṁ buddhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe-'handāhaṁ asakyaputtiyo assa'nti, vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammaṁ ceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
14. atha vā pana -pe- 'hoti me buddhaṁ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe- -pe- 'hoti me asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca appaccakkhātā.
15. athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'mātaraṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti -pe- 'pitaraṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'bhātaraṁ sarāmī' ti vadati viññāpeti, -pe'bhaginiṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- puttaṁ sarāmī' ti vadati viññāpeti, 'dhītaraṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'pajāpatiṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'ñātake sarāmīti' vadati viññāpeti, 'mitte sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'gāmaṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'nigamaṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'khettaṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe'vatthuṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'hiraññaṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- suvaṇṇaṁ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe'sippaṁ sarāmī'ti vadati viñāpeti, -pe'pubbe hasitaṁ lapitaṁ kīḷitaṁ samanussarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe-evampi bhikkhave [pts page 026] [\q 26/] dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
16. athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'mātā me atthi. sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe'pitā me atthi so mayā posetabbo'ti vadati viññāpeti, -pe'bhātā me atthi. so mayā posetabbo'ti vadati viññāpeti, -pe- 'bhaginī me atthi sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe- putto me atthi. so mayā posetabbo'ti vadati viññāpeti, -pe- ṭhītā me atthi. sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe- pajāpatī me atthi. sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -peñātakā me atthi. te mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pemittā me atthi. te mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe- evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti, sikkhā ca apaccakkhātā.
[bjt page 062] [\x 62/]
17. atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'mātā me atthi sā maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'pitā me atthi so maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'bhātā me atthi so maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe- bhaginī me atthi sā maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe-putto me atthi so maṁ posessatī' vadati viññāpeti, -pe- ṭhītā me atthi sā maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pepajāpatī me atthi sā maṁ posessatī'ti vadati viññāpeti, -peñātakā me atthi te maṁ posessanti'ti vadati viññāpeti, -pemittā me atthi te maṁ posessantī' ti vadati viññāpeti, -pegāmo me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe'nigamo me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'khettaṁ me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'vatthu me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe-hiraññaṁ me atthi tenāhaṁ jīvissāmi'ti vadati viññāpeti, -pe- 'suvaṇṇaṁ me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti. -pe- sippaṁ me atthi tenāhaṁ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
18. atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'dukkara'nti vadati viññāpeti - 'na sukara'nti vadati viññāpeti, 'duccara'nti vadati viññāpeti, - 'na sucara'nti vadati viññāpeti, - 'na ussahāmī'ti vadati viññāpeti, - 'na visahāmī'ti vadati viññāpeti, -'na ramāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'na abhiramāmī'ti vadati viññāpeti, evampi kho bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.
19. kathañca bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā? idha bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'buddhaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.
[bjt page 064] [\x 64/]
20. atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe-asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'dhammaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - [pts page 027 [\q 27/] ']saṅghaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, 'sikkhaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'vinayaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, 'pātimokkhaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'uddesaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'upajjhāyaṁ paccākkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'ācariyaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, -'saddhivihārikaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, 'antevāsikaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'samānupajjhāyakaṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'samānācariyakaṁ paccakkhāmī' ti vadati viññāpeti, - 'sabrahmacāriṁ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'gihī ti maṁ dhārehī'ti vadati viññāpeti, - 'upāsako ti maṁ dhārehīti' vadati viññāpeti, - 'ārāmiko ti maṁ dhārehī'ti vadati viññāpeti, - 'sāmaṇero ti maṁ dhārehī' ti vadati viññāpeti, - 'titthiyo ti maṁ dhārehī'ti vadati viññāpeti, 'titthiyasāvako ti maṁ dhārehī'ti vadati viññāpeti, - 'assamaṇoti maṁ dhārehī'ti vadati viññāpeti, -pe- asakyaputtiyo ti maṁ dhārehī' ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.
21. atha vā pana ukkaṇaṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṁ aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṁ patthayamāno -pe-asakyaputtiyabhāvaṁ patthayamāno 'alaṁ me buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe- 'alaṁ me sabrahmacārīhī' ti vadati viññāpeti, evampi -pe- sikkhā ca paccakkhātā.
22. atha vā pana -pe- 'kinnu me buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe- 'kinnu me sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi -pe-sikkhā ca paccakkhātā.
23. atha vā pana -pe- 'na mamattho buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe-namamattho sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi -pe-sikkhā ca paccakkhātā.
24. atha vā pana -pe- 'sumutto haṁ buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe-sumutto haṁ sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.
25. yāni vā panaññāni'pi atthi buddhavevacanāni vā dhammavevacanāni vā saṅghavevacanāni vā sikkhāvevacanāni vā vinayavevacanāni vā pātimokkhavevacanāni vā uddesavevacanāni vā upajjhāyavevacanāni vā ācariyavevacanāni vā saddhivihārikavevacanāni vā antevāsikavevacanāni vā samānupajjhāyakavevacanāni vā samānācariyakavevacanāni vā sabrahmacārivevacanāni vā gihīvevacanāni vā upāsakavevacanāni vā ārāmikadavecanāni vā sāmaṇeravecanāni vā titthiyavecanāni vā titthiyasāvakavevacanāni vā assamaṇavecanāni vā asakyaputtiyavevacanāni vā tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi vadati viññāpeti, evaṁ kho bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.
[bjt page 066] [\x 66/]
26. kathañca bhikkhave apaccakkhātā hoti sikkhā? idha bhikkhave yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi ummattako sikkhaṁ paccakkhāti. apaccakkhātā hoti sikkhā. ummattakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.
khittacitto sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. khittacittassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.
vedanaṭṭo sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. vedanaṭṭassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.
devatāya santiye sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. tiracchānagatassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.
ariyakena milakkhassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. milakkhakena ariyakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. ariyakena ariyakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. milakkhakena [pts page 028] [\q 28/] milakkhakassa santike sikkhaṁ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkātā hoti sikkhā. davāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. ravāya sikkhaṁ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. asāvetukāmo sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. sāvetukāmo na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. aviññussa sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. viññussa na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. sabbaso vā pana na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. evaṁ kho bhikkhave apaccākkhātā hoti sikkhā.
27. methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullaṁ odakantikaṁ rahassaṁ dvayaṁ dvayasamāpatti, eso methunadhammo nāma.
28. patisevati nāma: yo nimittena nimittaṁ aṅgajātena aṅgajātaṁ antamaso tilaphalamattampi paveseti, eso patisevati nāma.
29. antamaso tiracchānagatāyapī ti - tiracchānagatitthiyāpi methunaṁ dhammaṁ patisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, pageva manussitthiyā. tena vuccati 'antamaso tiracchānagatāyapī'ti.
[bjt page 068] [\x 68/]
30. pārājiko hotī ti - seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ, evameva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ patisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. tena vuccati pārājiko hotīti.
31. asaṁvāso'ti - saṁvāso nāma ekaṁ kammaṁ ekuddeso samasikkhatā. eso saṁvāso nāma. so tena saddhiṁ natthi. tena vuccati asaṁvāso'ti.
32. tisso itthiyo: manussitthi, amanussitthi, tiracchānagatitthi. tayo ubhatobyañjanakā: manussubhatobyañjanako, amanussubhatobyañjanako, tiracchānagatubhatobyañjanako. tayo paṇḍakā: manussapaṇḍako amanussapaṇḍako, tiracchānagatapaṇḍako. tayo purisā: manussapuriso amanussapuriso tiracchānagatapuriso.
33. manussitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa 1. āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
amanussitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
tiracchānagatitthiyā tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa-1. āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
manussubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
tiracchānagatubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa 1. āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
manussubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.
34. manussapaṇḍakassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa 1. āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
amanussapaṇḍakassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
tiracchānagatapaṇḍakassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
manussapurisassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
amanussapurisassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
tiracchānagatapurisassa dve magge methunaṁ dhammaṁ patisevantassa 1. āpatti pārājikassa: passāvamagge mukhe.
[pts page 029] [\q 29/]
35. bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa 2. āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussitthiyā mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussitthiyā vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa-2. āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussitthiyā passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussitthiyā mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussubhatobyañjanakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussabhatobyañjanakassa passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussabhatobyañjanakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussubhatobyañjanakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussabhatobyañjanakassa passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussabhatobyañjanakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa passāvamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
36. bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa 2. āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatapaṇḍakassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatapaṇḍakassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapurisassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite manussapurisassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapurisassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite amanussapurisassa mukhaṁ aṅgajātaṁ
pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatapurisassa vaccamaggaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
bhikkhussa sevanacittaṁ upaṭṭhite tiracchānagatapurisassa mukhaṁ aṅgajātaṁ pavesentassa āpatti pārājikassa.
------------------------
1. patiseventassa, sī, 2. pavesantassa - machasaṁ.
[bjt page 070] [\x 70/]
37. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike-1. ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike-1. ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharanaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike-1. ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ na sādiyati, anāpatti.
38. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharanaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthaṁ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ na sādiyati, anāpatti.
bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharanaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā manussitthaṁ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ na sādiyati, paviṭṭhaṁ na sādiyati, ṭhitaṁ na sādiyati, uddharaṇaṁ na sādiyati, anāpatti.
39. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ -pe- suttaṁ -pe-mattaṁ -pe-ummattaṁ -pe- pamattaṁ -pe- mataṁ akkhayitaṁ -pe-mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa -pe- na sādiyati anāpatti.
40. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- passāvamaggena -pe-mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa, bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
41. bhikkhupaccatthikā amanussitthiṁ -pe- tiracchānagatitthiṁ -pe-manussabhatobyañjanakaṁ -pe- amanussubhatobyañjanakaṁ -pe-tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharanaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
42. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ -pe- suttaṁ -pe- mattaṁ -pe- ummattaṁ -pe-pamattaṁ -pe- mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe- sādiyati, āpatti pārājikassa. -pe- na sādiyati, anāpatti.
-------------------------
1. santikaṁ, machasaṁ li.
[bjt page 072] [\x 72/]
43. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa [pts page 031] [\q 31/] santike ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pe-na sādiyati, anāpatti.
44. bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ -pe- amanussapaṇḍakaṁ -pe-tiracchānagatapaṇḍakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
45. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatapaṇḍakaṁ jāgarantaṁ -pe-suttaṁ -pe- mattaṁ -pe- ummattaṁ -pe- pamattaṁ -pe-mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. -pe- na sādiyati anāpatti.
46. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata paṇḍakaṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.
47. bhikkhupaccatthikā manussapurisaṁ -pe- amanussapurisaṁ -pe -tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike 1. ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.
48. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ -pe-suttaṁ -pe- mattaṁ -pe- ummattaṁ -pe- pamattaṁ -pe-mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa -pe- na sādiyati, anāpatti.
49. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata purisaṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
50. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti. santhatāya asanthatassa -pe-asanthatāya santhassa -pe-santhāya santhatassa -pe- asanthatāya asanthatassa. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.
1. santikaṁ cha. sa.
[bjt page 074] [\x 74/]
51. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ jāgarantiṁ -pe- suttaṁ -pe-mattaṁ -pe- ummattaṁ -pe- pamattaṁ -pe- mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe- sādiyati, āpatti pārājikassa -pe- na sādiyati, anāpatti.
52. bhikkhupaccatthikā manussitthiṁ -pe- amanussitthiṁ -pe-tiracchānagatitthiṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- passāvamaggena -pe-mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatāya asanthatassa -pe- asanthatāya santhatassa -pe-santhatāya santhatassa -pe- asanthatāya asanthatassa. -pe- so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
53. bhikkhupaccatthikā manussubhatobyañjanakaṁ -pe-amanussubhatobyañjanakaṁ -pe-tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa -pe-asanthatassa santhatassa -pe- santhatassa santhatassa -peasanthatassa asanthatassa -pe- so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.
54. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṁ jāgarantaṁ -pe- suttaṁ -pemattaṁ -pe- ummattaṁ -pe-pamattaṁ -pe- mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe-āpatti pārājikassa.
55. bhikkhupaccatthikā -pe- mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- passāvamaggena -pe-mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa -pe-asantatassa santhatassa, -pe-santhatassa santhatassa -pe- so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pena sādiyati, anāpatti.
56. bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ -pe- amanussapaṇḍakaṁ -pe-tiracchānagatapaṇḍakaṁ -pe- manussapurisaṁ -pe- amanussapurisaṁ -pe- tiracchānagatapurisaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti- santhatassa asanthatassa - asanthatassa santhatassa - santhatassa santhatassa- asanthatassa asanthatassa -pe- so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhu paccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
57. bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṁ -pe- tiracchānagatapurisaṁ jāgarantaṁ -pe- suttaṁ -pe- mattaṁ -pe- ummattaṁ -pe-pamattaṁ -pe- mataṁ akkhayitaṁ -pe- mataṁ yebhuyyena akkhayitaṁ -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhu paccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
[bjt page 076] [\x 76/]
58. bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata purisaṁ mataṁ yebhuyyena khayitaṁ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṁ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa, -pe- asanthatassa santhatassa, -pe- santhatassa santhatassa, -pe- asanthatassa asanthatassa. -pe- so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharanaṁ [pts page 032] [\q 32/] sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.
59. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe- passāvamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinisīdenti, so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.
60. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā -pe-suttāya -pe- mattāya -pe- ummattāya -pe- pamattāya -pe-matāya akkhayitāya, -pe- matāya yebhuyyena akkhayitāya -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa, bhikkhu paccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
61. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- manussitthiyā matāya yebhuyyena khayitāya santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe-passāvamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
62. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā -pe-tiracchānagatitthiyā -pe-manussubhatobyañjanakassa -pe-amanussubhatobyañjanakassa -pe-tiracchānagatubhatobyañjanakassa -pe-manussapaṇḍakassa -pe-amanussapaṇḍakassa -pe-tiracchānagatapaṇḍakassa -pe-manussapurisassa -pe- amanussapurisassa -pe-tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
63. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- tiracchānagatapurisassa jāgarantassa -pe- suttassa -pe- mattassa -pe- ummattassa -pe- pamattassa -pe- matassa akkhayitassa -pe-matassa yebhuyyena akkhayitassa -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhu paccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
64. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- tiracchānagatapurisassa matassa yebhuyyena khayitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe-mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
65. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe- passāvamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinīsīdenti. santhatassa asanthatāya -pe- asanthatassa santhatāya -pe-santhatassa santāya -pe- asanthatassa asanthatāya -pe-so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā -pe-na sādiyati, anāpatti.
[bjt page 078 66.] bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ manussitthiyā jāgarantiyā -pe-suttāya -pe- mattāya -pe- ummattāya -pe-pamattāya -pe-matāya akkhayitāya, -pe- matāya yebhuyyena akkhayitāya -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa, bhikkhu paccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
67. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- manussitthiyā matāya yebhuyyena khayitāya santike ānetvā [pts page 033] [\q 33/] aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe-passāvamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
68. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ amanussitthiyā -pe-tiracchānagatitthiyā -pe-manussubhatobyañjanakassa -pe-amanussubhatobyañjanakassa -pe-tiracchānagatubhatobyañjanakassa -pe-manussapaṇḍakassa -pe-amanussapaṇḍakassa -pe-tiracchānagatapaṇḍakassa -pe-manussapurisassa -pe- amanussapurisassa -pe-tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe- mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
69. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- tiracchānagatapurisassa jāgarantassa -pe- suttassa -pe- mattassa -pe- ummattassa -pe- pamattassa -pe- matassa akkhayitassa -pe-matassa yebhuyyena akkhayitassa -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhu paccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
70. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- tiracchānagatapurisassa matassa yebhuyyena khayitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṁ -pe-mukhaṁ abhinisīdenti. so ce pavesanaṁ sādiyati, paviṭṭhaṁ sādiyati, ṭhitaṁ sādiyati, uddharaṇaṁ sādiyati, āpatti thullaccayassa. bhikkhupaccatthikā bhikkhuṁ -pe- na sādiyati, anāpatti.
71. rājapaccatthikā -pe- corapaccatthikā -pe-dhuttapaccatthikā -pe-uppalagandhapaccatthikā -pe- āpatti -pe-anāpatti (bhikkhu paccatthikesu viya vitthāretabbaṁ) (santhataṁ vaṇṇita meva. )
72. maggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. maggena amaggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. amaggena maggaṁ paveseti, āpatti pārājikassa. amaggena amaggaṁ paveseti, āpatti thullaccayassa.
.
[bjt page 080 73.] bhikkhu suttabhikkhumhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.
74. bhikkhu suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.
75. sāmaṇero suttabhikkhumhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.
76. sāmaṇero suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā. paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.
77. anāpatti ajānantassa asādiyantassa ummattakassa khittacittassa vedanaṭṭhassa ādikammikassāti.
santhata bhāṇavāro niṭṭhito.
vinītavatthu
uddānagāthā:
makkaṭī vajjiputtā ca gihī naggo va titthiyā,
dārikuppalavaṇṇā ca byañjanehi pare duve.
mātā dhītā bhaginī ca chāyā ca mūdulambino,
[pts page 034] [\q 34/] dve vaṇālepacittañca dārudhītalikāya ca.
sundarena saha pañca pañca sīvathikaṭṭhikā,
nāgī yakkhī ca petī ca paṇḍakopahato chupe.
bhaddiye arahaṁ sutto sāvatthiyā caturo pare,
vesāliyā tayo mallā supine bhārukacchako.
supabbā saddhā bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇerī ca,
vesiyā paṇḍako gihī aññamaññaṁ buḍḍhapabbajito migo ti.
1. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu makkaṭiyā methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi. bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanto'ti. bhagavato etamatthaṁ ārocesi. -pe- āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājikanti. (1)
2. tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhu sikkhaṁ apaccakkhāya dubbalyaṁ anāvīkatvā methunaṁ dhammaṁ patiseviṁsu. tesaṁ kukkuccaṁ ahosi: bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. kacci nu kho mayaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpannā'ti. bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ -pe- āpattiṁ tumhe bhikkhave āpannā pārājikanti. (2)
[bjt page 082] [\x 82/]
3. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṁ me anāpatti bhavissatīti gihīliṅgena methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi. -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
4. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṁ me anāpatti bhavissatīti naggo hutvā methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (4)
5. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṁ me anāpatti bhavissatīti kusacīraṁ nivāsetvā -pe- vākacīraṁ nivāsetvā -pe-phalakacīraṁ nivāsetvā -pe-kesakambalaṁ nivāsetvā -pe-vālakambalaṁ nivāsetvā -pe- ulūkapakkhaṁ nivāsetvā -pe-ajinakkhipaṁ nivāsetvā methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi. -pe"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (5-11)
6. tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake nipannaṁ dārikaṁ passitvā sāratto aṅguṭṭhaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. sā kālamakāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi. -pe"anāpatti bhikkhu pārājikassa. āpatti saṅghādisesassā"ti. (12)
7. [pts page 035] [\q 35/] tena kho pana samayena aññataro māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā paṭibaddhacitto hoti. atha kho so māṇavako uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhāya kuṭikaṁ pavisitvā nilīno acchi. uppalavaṇṇā bhikkhunī pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā pāde pakkhāletvā kuṭikaṁ pavisitvā mañcake nisīdi. atha kho so māṇavako uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ uggahetvā dusesi. uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṁ etamatthaṁ ārocesi. bhikkhuniyo bhikkhūnaṁ ekamatthaṁ ārocesuṁ bhikkhu bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. -pe"anāpatti bhikkhave asādiyantiyā" ti. (13)
8. tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ "anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṁ, tameva upasampadaṁ, tāni vassāni, bhikkhunīhi saṅkamituṁ, yā āpattiyo bhikkhunaṁ bhikkhūnīhi sādhāraṇā, tā āpattiyo bhikkhunīnaṁ santike vuṭṭhātuṁ, yā āpattiyo bhikkhūnaṁ bhikkhūnīhi asādhāraṇā tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (14)
9. tena kho pana samayena aññatarassā bhikkhuniyā purisaliṅgaṁ pātubhūtaṁ hoti. bhagavato etamattaṁ ārocesuṁ. "anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṁ, tameva upasampadaṁ, tāni vassāni, bhikkhūhi saṅkamituṁ, yā āpattiyo bhikkhunīnaṁ bhikkhūhi sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhūnaṁ santike vuṭṭhātuṁ, yā āpattiyo bhikkhūnīnaṁ bhikkhūhi asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (15)
[bjt page 084] [\x 84/]
10. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṁ me anāpatti bhavissatīti mātuyā methunaṁ dhammaṁ patisevi -pe- dhītuyā methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi. bhagavato etamatthaṁ ārocesi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (16-18)
11. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (19)
12. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mudupiṭṭhiko hoti. so anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ mukhena aggahesi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (20)
13. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu lambī hoti. so anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṁ attano vaccamaggaṁ pavesesi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
14. [pts page 036] [\q 36/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ 1. passi. tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. so evaṁ me anāpatti bhavissatīti aṅgajāte aṅgajātaṁ pavesetvā vaṇena nīhari. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (22)
15. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṁ-1. passi, tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. so evaṁ me anāpatti bhavissatīti vaṇe aṅgajātaṁ pavesetvā aṅgajātena nīhari. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (23)
16. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto lepacittassa nimittaṁ aṅgajātena chupi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti (24)
17. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto dārudhītalikāya nimittaṁ aṅgajātena chupi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (25)
18. tena kho pana samayena sundaro nāma bhikkhu rājagahā pabbajito rathikāya gacchati. aññatarā-2. itthi "muhuttaṁ bhante āgamehi vandissāmī" ti. sā vandantī antaravāsakaṁ ukkhipitvā mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-sādiyi tvaṁ bhikkhu?"ti. -pe- "sādiyi tvaṁ bhikkhu?"ti. "nāhaṁ bhagavā sādiyi"nti. "anāpatti bhikkhu asādiyantassā" ti. (26)
19. tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methūnaṁ dhammaṁ patisevā"ti. "alaṁ bhagini netaṁ kappatīti" 'ehi bhante ahaṁ vāyamissāmi, tvaṁ mā vāyami. evaṁ te anāpatti bhavissatī"ti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (27)
1. sarīraṁ, sī. mu. 2. itthi taṁ passitvā etadavoca muhuttaṁ.
[bjt page 086] [\x 86/]
20. tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṁ dhammaṁ patisevā"ti. alaṁ bhagini netaṁ kappatīti. ehi bhante tvaṁ vāyama, ahaṁ na vāyamissāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatīti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (28)
21. tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṁ dhammaṁ patisevā" ti. alaṁ bhagini netaṁ kappatīti. "ehi bhante abbhantaraṁ ghaṭṭetvā bahi mocehi" -pe- "bahi ghaṭṭetvā abbhantaraṁ mocehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī" ti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (29, 30)
22. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṁ gantvā akkhayitaṁ sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ [pts page 037] [\q 37/] dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (31)
23. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṁ gantvā yebhuyyena akkhayitaṁ-1. sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (32)
24. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṁ gantvā yebhuyyena khayitaṁ-2. sarīraṁ passitvā tasmiṁ methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "anāpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (33)
25. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vattakate-3. mukhe chupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (34)
26. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṁ gantvā chinnasīsaṁ passitvā vattakate mukhe acchupantaṁ aṅgajātaṁ pavesesi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (35)
27. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassā itthiyā paṭibaddhacitto hoti. sā kālakatā susāne chaḍḍitā, aṭṭhikāni vippakiṇṇāni honti. atha kho so bhikkhu sīvathikaṁ gantvā aṭṭhikāni saṁkaḍḍhaḍitvā nimittena aṅgajātaṁ paṭipādesi. tassa kukkuccaṁ ahosi. -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (36)
28. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nāgiyā methunaṁ dhammaṁ patisevi -pe-yakkhiyā methunaṁ patisevi -pe- petiyā methunaṁ dhammaṁ patisevi. -pe- paṇḍakassa methunaṁ dhammaṁ patisevi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (37-40)
1. akkhayitaṁ - machasa. 2. khāyitaṁ. machasa. 3. vaṭṭakate. machasa.
[bjt page 088] [\x 88/]
29. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upahatindriyo hoti. so 'nāhaṁ vediyāmi sukhaṁ vā dukkhaṁ vā, anāpatti me bhavissatī'ti. methunaṁ dhammaṁ patisevi -pe- bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. "vediyi vā so bhikkhave moghapuriso na vā vediyi, āpatti pārājikassā"ti. (41)
30. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā methunaṁ dhammaṁ patisevissāmiti chupitamatte vippaṭisārī ahosī. tassa kukkuccaṁ ahosi. -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"ti. (42)
31. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhaddiye jātiyāvane divāvihāragato nipanno hoti. tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti. aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā pakkāmi. bhikkhu kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ.
[pts page 038] [\q 38/] "pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti: rāgena vaccena passāvena vātena uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. imehi kho bhikkhave pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. aṭṭhānametaṁ bhikkhave anavakāso yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. arahaṁ so bhikkhave bhikkhu. anāpatti bhikkhave tassa bhikkhuno"ti. (43)
32. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ andhavane divāvihāragato nipanno hoti. aññatarā gopālikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. so bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-"āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (44)
33. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṁ andhavane divāvihāragato nipanno hoti. aññatarā ajapālikā passitvā -pe- aññatarā kaṭṭhahārikā passitvā -pe- aññatarā gomayahārikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. so bhikkhu pavesanaṁ sādiyi, paviṭṭhaṁ sādiyi, ṭhitaṁ sādiyi, uddharaṇaṁ sādiyi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti.
34. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato nippanno hoti. aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā sāmantā hasamānā ṭhitā hoti. so bhikkhu paṭibujjhijitvā taṁ itthiṁ etadavoca: tuyhidaṁ kammanti. "āma mayhaṁ kamma"nti. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-"sādiyi tvaṁ bhikkhu"ti. "nāhaṁ bhagavā jānāmi"ti. "anāpatti bhikkhu ajānantassā" ti. (48)
35. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. so bhikkhu sahasā vuṭṭhāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe- "sādiyi tvaṁ bhikkhū"ti. "nāhaṁ bhagavā sādiyi"nti. anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (48)
[bjt page 090] [\x 90/]
36. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane divāvihāragato rukkhaṁ apassāya nipanno hoti. aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. so bhikkhu akkamitvā pavaṭṭesi. -1. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-"sādiyi tvaṁ bhikkhu?" ti. "nāhaṁ bhagavā sādiyi"nti. anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (50)
37. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṁ mahāvane kuṭāgārasālāyaṁ divāvihāragato dvāraṁ vivaritvā nipanno hoti. tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti. tena kho pana samayena sambahulā itthiyo gandhañca [pts page 39] [\q 39/] mālañca ādāya ārāmaṁ agamaṁsu vihārapekkhikāyo. atha kho tā itthiyo taṁ bhikkhuṁ passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṁ katvā 'purisūsabho vatāya'nti vatvā gandhañca mālañca āropetvā pakkamiṁsu. bhikkhu kilinnaṁ passitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ.
"pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṁ kammanīyaṁ hoti: rāgena vaccena passāvena vātena uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. imehi kho bhikkhave pañcahākārehi aṅgajātaṁ kammaniyaṁ hoti. aṭṭhānametaṁ bhikkhave anavakāso, yaṁ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṁ kammaniyaṁ assa. arahaṁ so bhikkhave bhikkhu. anāpatti bhikkhave tassa bhikkhuno. anujānāmi bhikkhave divā patisallīyantena dvāraṁ saṁvaritvā patisallīyitu"nti.
38. tena kho pana samayena aññataro bhārukacchako bhikkhu supinantena-2. purāṇadutiyikāya methunaṁ dhammaṁ patisevitvā 'assamaṇo ahaṁ vibbhamissāmī' ti bhārukacchaṁ gacchanto antarāmagge āyasmantaṁ upāliṁ passitvā etamatthaṁ ārocesi. āyasmā upāli evamāha: "anāpatti, āvuso supinantenā"ti. (52)
39. tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā-3. hoti. sā evaṁdiṭṭhikā hoti: "yā methunaṁ dhammaṁ deti, sā aggadānaṁ detī"ti. sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṁ dhammaṁ patisevā"ti. "alaṁ bhagini, netaṁ kappatī" ti. "ehi bhante ūrantarikāya-4. ghaṭṭehi, evaṁ te anāpatti bhavissatī"ti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi. "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"ti. (53)
1. pavatteyi. machasaṁ
pavaṭṭeyi. syā 2. supinante - machasaṁ
3. mudhappasannā - machasaṁ
4. ūruttarikāya - machasaṁ
[bjt page 092] [\x 92/]
40. tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. sā evaṁ diṭṭhikā hoti: 'yā methunaṁ dhammaṁ deti, sā aggadānaṁ detī'ti. sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṁ dhammaṁ patisevā"ti. "alaṁ bhagini, netaṁ kappatī"ti. "ehi bhante nābhiyaṁ ghaṭṭehi" -pe-'ehi bhante uddaravaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante upakacchake ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante gīvāyaṁ ghaṭṭehi' -pe-'ehi bhante kaṇṇacchidde ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante kesavaṭṭiyaṁ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante aṅgulantarikāya ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṁ te anāpatti bhavissatī"ti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi. "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā" ti. (54-61)
41. tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ saddhā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. sā evaṁ diṭṭhikā hoti. 'yā methunaṁ dhammaṁ deti, sā aggadānaṁ detī'ti. sā bhikkhuṁ passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṁ dhammaṁ patisevā"ti. "alaṁ bhagini, netaṁ kappati" ti. "ehi bhante ūrantarikāya ghaṭṭehi" -pe- "ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi. evaṁ te anāpatti bhavissatī" ti. so bhikkhu tathā akāsi. tassa kukkuccaṁ ahosi". anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā" ti. (62-70)
42. tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā bhikkhuniyā vippaṭipādesuṁ. [pts page 040] [\q 40/] ubho sādiyiṁsu. "ubho nāsetabbā" -pe- ubho na sādiyiṁsu. "ubhinnaṁ anāpatti". (71)
43. tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā sikkhamānāya vippaṭipādesuṁ -pe- sāmaṇeriyā vippaṭipādesuṁ. ubho sādiyiṁsu. "ubho nāsetabbā" -pe-ubho na sādiyiṁsu. "ubhinnaṁ anāpatti" (72-73)
44. tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhuṁ gahetvā vesiyā vippaṭipādesuṁ -pe- paṇḍake vippaṭipādesuṁ -pe- gihiniyā vippaṭipādesuṁ -pe-bhikkhu sādiyi. "bhikkhu nāsetabbo". -pe- bhikkhu sādiyi. "bhikkhussa anāpatti". (74-76)
45. tena kho pana samayena vesāliyaṁ licchavikumārakā bhikkhu gahetvā aññamaññaṁ vippaṭipādesuṁ, ubho sādiyiṁsu. "ubho nāsetabbā" -pe- ubho na sādiyiṁsu. "ubhinnaṁ anāpatti". (77)
[bjt page 094] [\x 94/]
46. tena kho pana samayena aññataro buḍḍhapabbajito bhikkhu purāṇadutiyikāya dassanaṁ agamāsi. sā 'ehi bhante vibbhamā'ti aggahesi. so bhikkhu paṭikkamanto uttāno paripati. sā ubbhujitvā -1. aṅgajāte abhinisīdi. tassa kukkuccaṁ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (78)
47. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. migapotako tassa passāvaṭṭhānaṁ āgantvā passāvaṁ pivanto mukhena aṅgajātaṁ aggahesi. so bhikkhu sādiyi. tassa kukkuccaṁ ahosi bhagavato etamatthaṁ ārocesi. -pe- "āpattiṁ tvaṁ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (79)
paṭhamapārājikaṁ samattaṁ.
[pts page 0041 [\q 41/] ] dutiyapārājikaṁ
1. tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṁ upagacchiṁsu. āyasmāpi dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṁ karitvā vassaṁ upagacchi.
2. atha kho te bhikkhū vassaṁ vutthā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṁ pakkamiṁsu. āyasmā pana dhaniyo kumbhakāraputto tattheva vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ.
3. atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu.
4. dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṁkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu.
5. tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṁkaḍḍhitvā tiṇakuṭikaṁ akāsi. dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu.
1. ubbhajitvā - machasaṁ.
[bjt page 096] [\x 96/]
6. atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: 'yāva tatiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu ahaṁ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme pariyodātasippo yannūnāhaṁ sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ kareyya'nti.
7. atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṁ cikkhallaṁ madditvā [pts page 042] [\q 42/] sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca saṁkaḍḍhitvā taṁ kuṭikaṁ paci. sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā, seyyathāpi indagopako. seyyathāpi nāma kiṅkiṇikasaddo evamevaṁ tassā kuṭikāya saddo ahosi.
8. atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa taṁ kuṭikaṁ abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ. disvāna bhikkhū āmantesi: kiṁ etaṁ bhikkhave abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ lohitikaṁ seyyathāpi indagopako?"ti.
9. atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. vigarahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṁ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṁ kuṭikaṁ karissati. na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā anukampā avihesā bhavissati. gacchathetaṁ bhikkhave kuṭikaṁ bhindatha. mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṁ āpajji. na ca bhikkhave sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā. yo kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.
10. "evaṁ bhante" ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena sā kuṭikā tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā taṁ kuṭikaṁ bhindiṁsu. atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te bhikkhū etadavoca: "kissa me tumhe āvuso kuṭikaṁ bhindathā"ti. "bhagavā āvuso bhedāpetī" ti. "bhindathāvuso sace dhammassāmī bhedāpetī"ti.
11. atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: "yāvattiyakaṁ kho me gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṁsu. yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā bhedāpitā. atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. yannūnāhaṁ dārugahe gaṇakaṁ dārūni yācitvā dārukuḍḍikaṁ-1. kuṭikaṁ kareyya"nti.
1. dārukuṭikaṁ. ā.
[bjt page 098] [\x 98/]
12. atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca: "yāva tatiyakaṁ kho me āvuso gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṁ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhaṁ ca ādāya agamaṁsu. yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā bhedāpitā. dehi me āvuso dārūni, icchāmi dārukuḍḍikaṁ kuṭikaṁ kātunti. "natthi bhante tādisāni dārūni, yānāhaṁ ayyassa dadeyyaṁ. [pts page 043] [\q 43/] atthi bhante devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. sace tāni rājā dāpeti, harāpetha bhante"ti. "dinnāni āvuso raññā " ti.
13. atha kho dārugahe gaṇako "ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. rājāpimesaṁ abhippasanno. na arahati adinnaṁ dinnanti vattu"nti āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca: 'harāpetha bhante'ti. atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni khaṇḍākhaṇḍikaṁ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuḍḍikaṁ kuṭikaṁ akāsi.
14. atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante anusaññāyamāno yena dārūgahe gaṇako, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṁ etadavoca: "yāni tāni bhaṇe devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. kahaṁ tāni dārunī?"ti. tāni sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī"ti.
15. atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto anattamano ahosi: "kathaṁ hi nāma devo devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dassatī"ti.
16. atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho seniyo bimbisāro, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ māgadhaṁ seniyaṁ bimbisāraṁ etadavoca: "saccaṁ kira deva devena devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī?" ti "ko evamāhā?'ti. "dārūgahe gaṇako devā"ti. "tena hi brāhmaṇa dārugahe gaṇakaṁ āṇāpehī"ti.
17. atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārūgahe gaṇakaṁ baddhaṁ āṇāpesi. addasā kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahe gaṇakaṁ baddhaṁ nīyamānaṁ. disvāna dārugahe gaṇakaṁ etadavoca: "kissa tvaṁ āvuso baddho nīyyāsī?"ti. "tesaṁ bhante dārūnaṁ kiccā"ti. "gacchāvuso ahampi āgacchāmī"ti. "eyyāsi bhante purāhaṁ haññāmī"ti.
[bjt page 100] [\x 100/]
18. atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṁ, tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto, [pts page 044] [\q 44/] tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ etadavoca:
19. "saccaṁ kira mayā bhante devagahadārūnī nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni ayyassa dinnānī?"ti. "evaṁ mahārājā"ti. "mayaṁ kho bhante rājāno nāma bahukiccā bahukaraṇīyā. datvāpi nassareyyāma. iṅgha bhante sarāpehī"ti. "sarasi tvaṁ mahārāja, paṭhamābhisitto evarūpiṁ vācaṁbhāsitā: dinnaṁ yeva samaṇabrāhmaṇānaṁ tiṇakaṭṭhodakaṁ paribhuñjantu"ti. "sarāmahaṁ bhante, santi bhante samaṇabrāhmaṇā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. tesaṁ appamattake'pi kukkuccaṁ uppajjati. tesaṁ mayā sandhāya bhāsitaṁ. tañca kho araññe aparaggahitaṁ. so tvaṁ bhante tena lesena dārūni adinnaṁ harituṁ maññasi. kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ haneyya vā? bandheyya vā? pabbājeyya vā, gaccha bhante. lomena tvaṁ muttosi. 1. māssu punapi evarūpaṁ akāsi" ti.
20. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā musāvādino. ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. natthi imesaṁ sāmaññaṁ. natthi imesaṁ brahmaññaṁ. naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ. naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. kuto imesaṁ sāmaññaṁ? kuto imesaṁ brahmaññaṁ? apagatā ime sāmaññā. apagatā ime brahmaññā. rājānampime vañcenti. kimpanaññe manusse"ti.
21. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṁ hi nāma āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūnī adinnaṁ ādiyissatī"ti. atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ.
1. mukko, sīmu.
[bjt page 102] [\x 102/]
22. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāraputtaṁ paṭipucchi: "saccaṁ kira tvaṁ dhaniya rañño dārūnī adinnaṁ ādiyī?"ti. "saccaṁ bhagavā viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṁ moghapurisa, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa, [pts page 045] [\q 45/] rañño dārūni adinnaṁ ādiyissasi. netaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. atha khvetaṁ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
23. tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito bhagavato avidūre. nisinno hoti atha kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: "kittakena kho bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṁ gahetvā hanti vā bandhati vā pabbājeti vā?"ti. "pādena vā bhagavā pādārahena vā"ti. tena kho pana samayena rājagahe pañcamāsako pādo hoti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ dhaniyaṁ kumbhakāra puttaṁ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha:
"yo pana bhikkhu adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyaṁ vā, coro'si bālo'si muḷho'si theno'sīti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāsoti".
evañcidaṁ bhagavatā bhikkhūnaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ hoti.
(mūlapaññatti)
1. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharitvā ārāmaṁ haritvā bhājesuṁ. bhikkhū eva māhaṁsu: "mahāpuññattha tumhe āvuso, bahuṁ tumhākaṁ cīvaraṁ uppanna"nti. "kuto āvuso amhākaṁ puññaṁ? idāni mayaṁ rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharimhā"ti.
"nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, kissa tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṁ avaharitthā"ti.
"saccaṁ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ, tañca kho gāme no araññe"ti.
2. "nanu āvuso tatheva taṁ hoti. ananucchaviyaṁ āvuso ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha? netaṁ āvuso appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya, atha khvetaṁ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṁ aññathattāyā"ti.
[bjt page 104] [\x 104/]
3. atha kho te bhikkhu chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā vigarahitvā [pts page 046] [\q 46/] bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi "saccaṁ kira tumhe bhikkhave rajakattharaṇaṁ gantvā rajaka bhaṇḍikaṁ avaharitvā?"ti. "saccaṁ bhagavā. " viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṁ moghapurisā, ananulomikaṁ appatirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tumhe moghapurisā rajakattharaṇaṁ gantvā rajakabhaṇḍikaṁ avaharissatha. netaṁ moghapurisā appasannānaṁ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha:
"yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṁ gahetvā haneyyuṁ vā bandheyyuṁ vā pabbājeyyuṁ vā 'coro'si bālo'si mūḷho'si theno'sī' ti, tathārūpaṁ bhikkhu adinnaṁ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṁvāso"ti.
(dutiyapaññatti)
4. yo panāti - yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.
bhikkhūti - bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācariyaṁ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu asekho bhikkhū, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno'ti. bhikkhu. tatra yvāyaṁ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.
gāmo nāma - ekakuṭiko'pi gāmo dvikuṭiko'pi gāmo tikuṭiko'pi gāmo catukuṭiko'pi gāmo samanusso'pi gāmo amanusso'pi gāmo parikkhitto'pi gāmo aparikkhitto'pi gāmo gonisādiniviṭṭho'pi gāmo yo'pi sattho atirekacātumāsaniviṭṭho, so'pi vuccati gāmo.
gāmupacāro nāma: parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto. aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto.
araññaṁ nāma: ṭhapetvā gāmañca gāmupacārañca avasesaṁ araññaṁ nāma.
adinnaṁ nāma: yaṁ adinnaṁ anissaṭṭhaṁ apariccattaṁ rakkhitaṁ gopitaṁ mamāyitaṁ parapariggahitaṁ, etaṁ adinnaṁ nāma.
theyyasaṅkhātanti - theyyacitto avaharaṇacitto.
ādiyeyyāti: ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṁ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṁketaṁ vitināmeyya.
yathārūpaṁ nāma: pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā
[bjt page 106] [\x 106/]
[pts page 047] [\q 47/]
rājāno nāma: pathabyārājā, padesarājā, maṇḍalikā, antarabhogikā, akkhadassā, mahāmattā, ye vā pana chejjabhejjaṁ anusāsanti, ete rājāno nāma.
coro nāma: yo pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, eso coro nāma.
haneyyuṁ vāti - hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā addhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyuṁ.
bandheyyuṁ vāti - rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā bandheyyuṁ, purisaguttiṁ vā kareyyuṁ.
pabbājeyyuṁ vāti - gāmā vā nigamā vā nagaraṁ vā janapadā vā janapadapadesā vā pabbājeyyuṁ.
corosi bālosi muḷhosi thenosīti - paribhāso eso.
tathārūpaṁ nāma: pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā.
ādiyamānoti - ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṁ vikopayamāno ṭhānā cāvayamāno saṁketaṁ vitināmayamāno.
ayampīti - purimaṁ upādāya vuccati.
pārājiko hotīti - seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto-1. abhabbo haritattāya. evameva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. tena vuccati pārājiko hotīti.
asaṁvāsoti - saṁvāso nāma ekaṁ kammaṁ ekuddeso samasikkhātā, eso saṁvāso nāma. so tena saddhiṁ natthīti tena vuccati asaṁvāsoti.
(nayamātikā)
1. bhummaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ udakaṭṭhaṁ nāvaṭṭhaṁ yānaṭṭhaṁ bhāraṭṭhaṁ ārāmaṭṭhaṁ vihāraṭṭhaṁ khettaṭṭhaṁ vatthuṭṭhaṁ gāmaṭṭhaṁ araññaṭṭhaṁ udakaṁ dantaponaṁ vanaspati haraṇakaṁ upanidhi suṅkaghātaṁ pāṇo apadaṁ dipadaṁ catuppadaṁ bahuppadaṁ ocarako onirakkho saṁvidāvahāro saṁketakammaṁ nimittakammanti.
1. pamutto, sabbattha. "seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto".
dharmapradīpikā (315)
[bjt page 108] [\x 108/]
2. bhummaṭṭhaṁ nāma bhaṇaḍṁ bhumiyaṁ nikkhittaṁ hoti nikhātaṁ paṭicchannaṁ. bhummaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati kuddālaṁ vā piṭakaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. tattha [pts page 048] [\q 48/] jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā jindati, āpatti dukkaṭassa. paṁsuṁ khaṇati vā vyuhati vā uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. kumhiṁ āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. attano bhājanagataṁ vā karoti muṭṭhiṁ vā jindati, āpatti pārājikassa. suttārūḷhaṁ bhaṇḍaṁ vā pāmaṅgaṁ vā kaṇṭhasuttakaṁ vā kaṭisuttakaṁ vā sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. koṭiyaṁ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. ghaṁsanto nīharati, āpatti thullaccayassa. antamaso kesaggamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa. sappīṁ vā telaṁ vā madhuṁ vā phāṇitaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā aparibhogaṁ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.
3. thalaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ thale nikkhittaṁ hoti. thalaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
4. ākāsaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ ākāsagataṁ hoti. moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā sāṭakaṁ vā veṭhanaṁ vā hiraññaṁ vā suvaṇṇaṁ vā chijjamānaṁ patati. ākāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti. theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. gamanaṁ upacchindati, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
5. vehāsaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vehāsagataṁ hoti mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṁse vā cīvararajjuyā vā bhittikhīle vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṁ hoti, antamaso pattādhārake'pi. vehāsaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
[bjt page 110] [\x 110/]
6. [pts page 049] [\q 49/] udakaṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ udake nikkhittaṁ hoti udakaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. tattha jātakaṁ uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā bhisaṁ vā macchaṁ vā kacchapaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
7. nāvā nāma yāya tarati. nāvaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ nāvāya nikkhittaṁ hoti. nāvaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. nāvaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti āpatti thullaccayassa. bandhanaṁ moceti, āpatti dukkaṭassa. bandhanaṁ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. uddhaṁ vā adho vā tiriyaṁ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.
8. yānaṁ nāma mayhaṁ ratho sakaṭaṁ sandamānikā. yānaṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ yāne nikkhittaṁ hoti. yānaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. yānaṁ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
9. bhāro nāma sīsabhāro bandhabhāro kaṭībhāro olambako. sīse bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. khandhaṁ oropeti, āpatti pārājikassa. khandhe bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. kaṭiṁ oropeti, āpatti pārājikassa. kaṭiyā bhāraṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. hatthe bhāraṁ theyyacitto bhumiyaṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. theyyacitto bhumito gaṇhāti, āpatti pārājikassa.
[bjt page 112] [\x 112/]
10. ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. ārāmaṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ ārāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭhaṁ phalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. ārāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ [pts page 050 [\q 50/] ']avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. tattha jātakaṁ mūlaṁ vā tacaṁ vā pattaṁ vā pupphaṁ vā phalaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. ārāmaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. sāmiko 'na mayhaṁ bhavissatī'ti dhūraṁ nikkhipati, āpatti pārajikassa. dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
11. vihāraṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. vihāraṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. vihāraṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. sāmiko 'na mayhaṁ bhavissatī'ti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
12. khettaṁ nāma yattha pubbannaṁ vā aparannaṁ vā jāyati. khettaṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. khettaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. tattha jātakaṁ pubbannaṁ vā aparannaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa khettaṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. sāmiko 'na mayhaṁ bhavissatī'ti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā mariyādaṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. ekaṁ payogaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. tasmiṁ payoge āgate, āpatti pārājikassa.
[bjt page 114] [\x 114/]
13. vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. vatthuṭṭhaṁ nāma bhaṇḍaṁ vatthusmiṁ catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. vatthuṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. vatthuṁ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. sāmiko 'na mayhaṁ bhavissatī'ti dhūraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. khīlaṁ vā rajjuṁ vā vatiṁ vā pākāraṁ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. ekaṁ payogaṁ anāgate, āpatti thullaccayassa. tasmiṁ payoge āgate, āpatti pārājikassa.
14. gāmaṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. gāmaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
15. [pts page 051] [\q 51/] araññaṁ nāma yaṁ manussānaṁ pariggahitaṁ hoti, taṁ araññaṁ. araññaṭṭhaṁ nāma: bhaṇḍaṁ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṁ hoti: bhummaṭṭhaṁ thalaṭṭhaṁ ākāsaṭṭhaṁ vehāsaṭṭhaṁ. araññaṭṭhaṁ bhaṇḍaṁ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṁ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. tattha jātakaṁ kaṭṭhaṁ vā lataṁ vā tiṇaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
16. udakaṁ nāma bhājanagataṁ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. theyyacitto āmasati. āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. attano bhājanaṁ pavesetvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. attano bhājanagataṁ karoti, āpatti pārājikassa. mariyādaṁ jindati, āpatti dukkaṭassa. mariyādaṁ jinditvā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti pārājikassa. atirekamāsakaṁ vā ūnapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti thullaccayassa. māsakaṁ vā ūnamāsakaṁ vā agghanakaṁ udakaṁ nikkhāmeti, āpatti dukkaṭassa.
[bjt page 116] [\x 116/]
17. dantaponaṁ nāma chinnaṁ vā acchinnaṁ vā pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa.
18. vanaspati-1. nāma manussānaṁ pariggahito hoti rukkho paribhogo. theyyacitto chindati, pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. ekaṁ pahāraṁ anāgate āpatti thullaccayassa. tasmiṁ pahāre āgate āpatti pārājikassa.
19. haraṇakaṁ nāma aññassa haraṇakaṁ bhaṇḍaṁ. theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti. āpatti pārājikassa. 'sahabhaṇḍahārakaṁ nessāmi'ti paṭhamaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. dutiyaṁ pādaṁ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. 'patitaṁ bhaṇḍaṁ gahessāmi'ti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. patitaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. ṭhānā cāveti. āpatti pārājikassa.
20. upanidhi nāma upanikkhittaṁ bhaṇḍaṁ. 'dehi me bhaṇḍa'nti vuccamāno 'nāhaṁ gaṇhāmī'ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. sāmikassa vimatiṁ uppādeti, āpatti thullaccayassa. [pts page 052] [\q 52/] sāmiko 'na mayhaṁ dassatī'ti dhuraṁ nikkhipati, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto sāmikaṁ parājeti, āpatti pārājikassa. dhammaṁ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.
21. suṅkaghātaṁ nāma raññā ṭhapitaṁ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā 'atra paviṭṭhassa suṅkaṁ gaṇhantu'ti. tatra pavisitvā rājagghaṁ bhaṇḍaṁ pañcamāsakaṁ vā atirekapañcamāsakaṁ vā agghanakaṁ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭasa, phandāpeti, āpatti thullaccayassa. paṭhamaṁ pādaṁ suṅkaghātaṁ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa. dutiyaṁ pādaṁ atikkāmeti. āpatti pārājikassa. anto suṅkaghāte ṭhino bahi suṅkaghātaṁ pāteti, āpatti pārājikassa. suṅkaṁ pariharati, āpatti dukkaṭassa.