-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
07-Digha-1.txt
6006 lines (3339 loc) · 961 KB
/
07-Digha-1.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
dn i_utf8
[pts vol d - 1] [\z d /] [\f i /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt vol d - 1] [\z d /] [\w i /]
[bjt page 002] [\x 2/]
suttantapiṭake
dīghanikāyo
sīlakkhandhavaggo
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1.
brahmajālasuttaṁ
1. evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā antarā ca rājagahaṁ antarā ca nālandaṁ addhānamaggapaṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi. suppiyo'pi kho paribbājako antarā ca rājagahaṁ antarā ca nālandaṁ addhānamaggapaṭipanno hoti saddhiṁ antevāsinā brahmadattena māṇavena.
tatra sudaṁ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. itiha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā1 honti bhikkhusaṅghaṁ ca.
2. atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṁ rājāgārake ekarattivāsaṁ upagaṁchi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. suppiyo'pi kho paribbājako ambalaṭṭhikāyaṁ rājāgārake ekarattivāsaṁ upagaṁchi saddhiṁ antevāsinā brahmadattena māṇavena. tatra'pi sudaṁ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. suppiyassa [pts page 002] [\q 2/] pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. itiha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā viharanti.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. anubandhā, ma cha saṁ.
[bjt page 004] [\x 4/]
3. atha kho sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhitānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayaṁ saṅkhiyādhammo udapādi: "acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso, yāvañcidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sattānaṁ nānādhimuttikatā suppaṭividitā. ayaṁ hi suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. itiha'me ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhusaṅghaṁ cā"ti.
4. atha kho bhagavā tesaṁ bhikkhūnaṁ imaṁ saṅkhiyādhammaṁ viditvā yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "kāya nu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā? kā ca pana vo antarā kathā vippakatā?"ti.
evaṁ vutte te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: "idha bhante amhākaṁ rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhitānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayaṁ saṅkhiyādhammo udapādi "acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso yāvañcidaṁ tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena sattānaṁ nānādhimuttikatā suppaṭividitā. ayaṁ hi suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati. suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī brahmadatto māṇavo buddhassa vaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsati. itiha'me ubho ācariyantevāsī aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā bhagavantaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhusaṅghañcā'ti. ayaṁ kho no bhante antarākathā vippakatā. atha bhagavā anuppatto"ti.
5. "mamaṁ vā bhikkhave pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā [pts page 003] [\q 3/] avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā. mamaṁ vā bhikkhave pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, tumhaṁ yevassa tena antarāyo. mamaṁ vā bhikkhave pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, api nu paresaṁ subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ tumhe ājāneyyāthā?"ti.
"no hetaṁ bhante. "
"mamaṁ vā bhikkhave pare avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā avaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi abhūtaṁ abhūtato nibbeṭhetabbaṁ: 'iti'petaṁ abhūtaṁ. iti'petaṁ atacchaṁ. natthi cetaṁ amhesu. na ca panetaṁ amhesu saṁvijjatī'ti. "
[bjt page 006] [\x 6/]
6. "mamaṁ vā bhikkhave pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra tumhehi na ānando na somanassaṁ na cetaso ubbilāvitattaṁ1 karaṇīyaṁ. mamaṁ vā bhikkhave pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra ce tumhe assatha ānandino sumanā ubbilāvino2, tumhaṁ yevassa tena antarāyo. mamaṁ vā bhikkhave pare vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, dhammassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, saṅghassa vā vaṇṇaṁ bhāseyyuṁ, tatra vā tumhehi bhūtaṁ bhūtato paṭijānitabbaṁ: "iti'petaṁ bhūtaṁ, iti'petaṁ tacchaṁ. atthi cetaṁ amhesu. saṁvijjati ca panetaṁ amhesū'ti. "
7. "appamattakaṁ kho panetaṁ bhikkhave oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. katamañca taṁ bhikkhave appamattakaṁ oramattakaṁ sīlamattakaṁ, yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya. ?
8. [pts page 004] [\q 4/] "pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato samaṇo gotamo nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatī"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
9. "adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato samaṇo gotamo dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharatī"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
10. "abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī samaṇo gotamo ārācārī virato methunā gāmadhammā"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
11. "musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato samaṇo gotamo saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassā"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
1. ubbillāvitattaṁ, ma cha saṁ.
2. ubbillāvino, ma cha saṁ.
[bjt page 008] [\x 8/]
12. "pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato samaṇo gotamo. ito sutvā na amutra akkhātā imesambhedāya. amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsambhedāya. iti bhinnānaṁ vā sandhātā saṁhitānaṁ vā anuppadātā. samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
13. "pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato samaṇo gotamo. yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
14. "samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato samaṇo gotamo, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena [pts page 005] [\q 5/] sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitanti" iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
15. "bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato samaṇo gotamo. ekabhattiko samaṇo gotamo rattūparato virato vikālabhojanā. naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato samaṇo gotamo. mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato samaṇo gotamo. uccāsayanamahāsayanā paṭivirato samaṇo gotamo. jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato samaṇo gotamo. dūteyya pahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo. kayavikkayā paṭivirato samaṇo gotamo. tulākūṭa - kaṁsakūṭa - mānakūṭā paṭivirato samaṇo gotamo. ukkoṭana - vañcananikati - sāciyogā paṭivirato samaṇo gotamo. chedana - vadhabandhana - viparāmosa - ālopasahasākārā paṭivirato samaṇo gotamo "ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
cullasīlaṁ niṭṭhitaṁ.
[bjt page 010] [\x 10/]
16. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṁ anuyuttā viharanti seyyathīdaṁ: mūlabījaṁ khandhabījaṁ phalubījaṁ aggabījaṁ bījabījameva pañcamaṁ. iti vā itievarūpā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
17. [pts page 006] [\q 6/] "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: annasannidhiṁ pānasannidhiṁ vatthasannidhiṁ yānasannidhiṁ sayanasannidhiṁ gandhasannidhiṁ āmisasannidhiṁ. iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
18. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhānaṁ pāṇissaraṁ vetālaṁ1 kumbhathūnaṁ sobhanakaṁ2 caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhovanaṁ3 hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyuhaṁ anīkadassanaṁ. iti vā itievarūpā visūkadassanā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
1. vetālaṁ, [p t s.]
2. sobhaṇa garakaṁ, [p t s.]
3. dhopanaṁ, [p t s.]
4. meṇḍakayuddhaṁ, katthaci.
[bjt page 012] [\x 12/]
19. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti - seyyathīdaṁ: aṭṭhapadaṁ dasapadaṁ ākāsaṁ parihārapathaṁ santikaṁ khalikaṁ ghaṭikaṁ salākahatthaṁ akkhaṁ paṅgacīraṁ vaṅkakaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ [pts page 007] [\q 7/] dhanukaṁ akkharikaṁ manesikaṁ yathāvajjaṁ. iti vā itievarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
20. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: āsandiṁ pallaṅkaṁ gonakaṁ1 cittakaṁ paṭikaṁ paṭalikaṁ tulikaṁ vikatikaṁ uddalomiṁ ekantalomiṁ kaṭṭhissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇiṁ kādalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ. iti vā itievarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
21. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ maṇḍanavibhusanaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti - seyyathīdaṁ: ucchādanaṁ parimaddanaṁ nahāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāvilepanaṁ mukhacuṇṇakaṁ mukhalepanaṁ hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍakaṁ nāḷikaṁ asiṁ chattaṁ citrūpāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vālavījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni. iti vā itievarūpā maṇḍanavibhusanaṭṭhānānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
1. goṇakaṁ, katthaci.
[bjt page 014] [\x 14/]
22. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ1 [pts page 008] [\q 8/] sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
23. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ viggāhikakathaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi. ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammā paṭipanno. sahitaṁ me, asahitaṁ te. pure vacanīyaṁ pacchā avaca. pacchā vacanīyaṁ pure avaca. āciṇṇaṁ2 te viparāvattaṁ. āropito te vādo. niggahito tvamasi. cara vādappamokkhāya. nibbeṭhehi vā sace pahosī'ti. iti vā itievarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
24. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ dūteyyapahiṇagamanānuyogaṁ anuyuttā viharanti. seyyathīdaṁ: raññaṁ rājamahāmattānaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ gahapatikānaṁ kumārānaṁ 'idha gaccha. amutrāgaccha. idaṁ hara. amutra idaṁ āharā'ti. iti vā itievarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
25. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena lābhaṁ nijigiṁsitāro. iti vā itievarūpā kuhanalapanā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
majjhimasīlaṁ niṭṭhitaṁ.
1. itthi kathaṁ purisa kathaṁ, machasaṁ.
2. adhiciṇṇaṁ, machasaṁ.
[bjt page 016] [\x 16/]
26. [pts page 009] [\q 9/] "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: aṅgaṁ nimittaṁ uppātaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ mūsikacchinnaṁ aggihomaṁ dabbihomaṁ thusahomaṁ kaṇahomaṁ taṇḍulahomaṁ sappihomaṁ telahomaṁ homaṁ lohitahomaṁ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṁ1 saraparittāṇaṁ migapakkhaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo"ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
27. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: maṇilakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ kumārīlakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ dāsīlakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahisalakkhaṇaṁ usabhalakkhaṇaṁ golakkhaṇaṁ ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikālakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
28. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: 'raññaṁ niyyānaṁ bhavissati. raññaṁ atiyānaṁ bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati. bāhirānaṁ [pts page 010] [\q 10/] raññaṁ apayānaṁ bhavissati. bāhirānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ jayo bhavissati. bāhirānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati. bāhirānaṁ raññaṁ jayo bhavissati. abbhantarānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati'. iti imassa jayo bhavissati. imassa parājayo bhavissati. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. iti vā bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇaṇaṁ vadamāno vadeyya.
1. pakkhajjhānaṁ, katthaci
[bjt page 018] [\x 18/]
29. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: candaggāho bhavissati, suriyaggāho bhavissati, nakkhattaggāho bhavissati, candimasuriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, candimasuriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, ukkāpāto bhavissati, disāḍāho bhavissati, bhūmicālo bhavissati, devadundubhi bhavissati, candimasuriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṁkilesaṁ vodānaṁ bhavissati. evaṁvipāko candaggāho bhavissati, evaṁvipāko suriyaggāho bhavissati, evaṁvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasuriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasuriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁ vipākaṁ nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati, evaṁvipāko ukkāpāto bhavissati, evaṁvipāko disāḍāho bhavissati, evaṁvipāko bhūmicālo bhavissati. evaṁvipāko devadundūbhi bhavissati, evaṁvipākaṁ candimasuriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati. iti vā [pts page 011] [\q 11/] itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. " iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
30. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: subbuṭṭhikā bhavissati, dubbuṭṭhikā bhavissati, subhikkhaṁ bhavissati, dubbhikkhaṁ bhavissati, khemaṁ bhavissati, bhayaṁ bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaṁ bhavissati. muddā gaṇanā saṅkhānaṁ kāveyyaṁ lokāyataṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. " iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
31. "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: āvāhanaṁ vivāhanaṁ saṁvadanaṁ vivadanaṁ saṅkiraṇaṁ vikiraṇaṁ subhagakaraṇaṁ dubbhagakaraṇaṁ viruddhagabbhakaraṇaṁ jivhānitthambhanaṁ1 hanusaṁhananaṁ hatthābhijappanaṁ hanujappanaṁ kaṇṇajappanaṁ ādāsapañhaṁ kumārikapañhaṁ devapañhaṁ ādiccupaṭṭhānaṁ mahatupaṭṭhānaṁ abbhujjalanaṁ sirivhānaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. " iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
1. nitthaddhanaṁ. bahūsu.
[bjt page 020] [\x 20/]
32. [pts page 012] [\q 12/] "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti - seyyathīdaṁ: santikammaṁ paṇidhikammaṁ bhūrikammaṁ1 vassakammaṁ vossakammaṁ vatthukammaṁ vatthuparikammaṁ vatthuparikiraṇaṁ ācamanaṁ nahāpanaṁ juhanaṁ vamanaṁ virecanaṁ uddhavirecanaṁ adhovirecanaṁ sīsavirecanaṁ kaṇṇatelaṁ nettatappanaṁ natthukammaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ sālākiyaṁ sallakattiyaṁ dārakatikicchā mūlabhesajjānaṁ anuppadānaṁ osadhīnaṁ paṭimokkho. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato samaṇo gotamo'ti. " iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
33. idaṁ kho taṁ bhikkhave appamattakaṁ oramattakaṁ sīlamattakaṁ yena puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṁ vadamāno vadeyya.
mahāsīlaṁ niṭṭhitaṁ.
34. atthi bhikkhave aññeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ. katame ca te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ?
35. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni [pts page 013] [\q 13/] adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi?
1. bhūtakammaṁ. kesūci.
[bjt page 022] [\x 22/]
36. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi?
37. idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathā samāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. seyyathīdaṁ: "ekampi jātiṁ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekāni'pi jātisatāni anekāni'pi jātisahassāni anekāni'pi jātisatasahassāni amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ1 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. "
iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ [pts page 014] [\q 14/] anussarati. so evamāha: 'sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisamaṁ. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathāsamāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. seyyathīdaṁ: "ekampi jātiṁ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekāni'pi jātisatāni anekāni'pi jātisahassāni anekāni'pi jātisatasahassāni amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. imināmahaṁ etaṁ jānāmi: yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisama"nti.
idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā ssasataṁ attānañca lokañca paññāpenti.
1. udapādiṁ sī mu.
[bjt page 24] [\x 24/]
38. dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārupaṁ cetosamādhiṁ phusati yathā samāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati - seyyathīdaṁ: ekampi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ dve'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tīṇi'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattāri'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni pañca'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni' dasa'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni 'amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī [pts page 015] [\q 15/] evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ. tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. " iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
so evamāha: 'sassato attā ca loko ca vañjho kuṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamaṁ. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārupaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathā samāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi - seyyathīdaṁ: ekampi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ dve'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tīṇi'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattāri'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni pañca'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni' dasa'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni 'amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ. tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. " iti sākāraṁ sauddesaṁ aneka vihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. iminā'pāhaṁ etaṁ jānāmi yathā sassato attā ca loko ca vañjho kuṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti. atthitveva sassatisamaṁ'ti. "
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassatā attānañca lokañca paññāpenti.
39. tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti?
[bjt page 26] [\x 26/]
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathā samāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati - seyyathīdaṁ: dasa'pi saṁvaṭṭavivaṭṭaṁ vīsatimpi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tiṁsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattārīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni "amutrāsiṁ evannāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ. 1 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. " iti sākāraṁ sauddesaṁ aneka vihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
so evamāha: "sassato attā ca 016 loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamaṁ. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathā samāhite citte anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi - seyyathīdaṁ: dasa'pi saṁvaṭṭavivaṭṭāni vīsatimpi saṁvaṭṭavivaṭṭāni tiṁsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni cattārīsampi saṁvaṭṭavivaṭṭāni "amutrāsiṁ evannāmo evaṁgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto amutra upapādiṁ. tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarāmi. iminā mahaṁ etaṁ jānāmi. yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamaṁ'ti. "
idaṁ bhikkhave tatiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānaṁ ca lokaṁ ca paññāpenti.
40. catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti. ?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. so takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: 'sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. teva sattā sandhāvanti saṁsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamanti.
1. udapādiṁ, sī mu.
[bjt page 28] [\x 28/]
idaṁ bhikkhave catutthaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānaṁ ca lokaṁ ca paññāpenti.
41. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti, sabbe te imeheva catūhi etesaṁ vā aññatarena natthi ito bahiddhā.
42. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: 'ime kho diṭṭhiṭṭhānā evaṁgahitā evaṁparāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā'ti. tañca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṁ pajānāti. taṁ ca pajānanaṁ [pts page 017] [\q 17/] na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
43. ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā1 atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita vedanīyā2 ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
paṭhamakabhāṇavāraṁ
44. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi. ?
1. panītā, ma cha saṁ
2. vedanīyā, ma cha saṁ
[bjt page 30] [\x 30/]
45. hoti kho so bhikkhave samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko saṁvaṭṭati. saṁvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṁvattanikā honti. te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayampabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti.
hoti kho so bhikkhave samayo yaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṁ loko vivaṭṭati. vivaṭṭamāne loke suññaṁ brahmavimānaṁ pātubhavati. athaññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṁ brahmavimānaṁ upapajjati. so tattha hoti manomayo pītibhakkho sayampabho antalikkhacaro subhaṭṭhāyī ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhati. tassa tattha ekakassa dīgharattaṁ nibbusitattā anabhirati paritassanā uppajjati: 'aho vata aññe'pi sattā itthattaṁ āgaccheyyunti'. atha aññatare'pi sattā āyukkhayā [pts page 018] [\q 18/] vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā brahmavimānaṁ upapajjanti tassa sattassa sahavyataṁ. te'pi tattha honti manomayā pītibhakkhā sayampabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭhanti.
tatra bhikkhave yo so satto paṭhamaṁ upapanno tassa evaṁ hoti: 'ahamasmi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā1 vasī pitā bhūtabhavyānaṁ. mayā ime sattā nimmitā. taṁ kissa hetu? mamaṁ hi pubbe etadahosi: aho vata aññe'pi sattā itthattaṁ āgaccheyyunti. iti mamañca2 manopaṇidhi. ime ca sattā itthattaṁ āgatā'ti. ye'pi te sattā pacchā upapannā3 tesampi evaṁ hoti: ayaṁ kho bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhavyānaṁ. iminā mayaṁ bhotā brahmuṇā nimmitā. taṁ kissa hetu? mamaṁ hi mayaṁ addasāma idha paṭhamaṁ upapannaṁ. mayaṁ panamhā pacchā upapannā'ti.
1. saṁjitā. [pts.]
2. mama ca. machasaṁ.
3. upapannā. sī mu. 1.
[bjt page 32] [\x 32/]
46. tatra bhikkhave yo so satto paṭhamaṁ upapanno, so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca. ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca. ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati.
itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathā samāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati. so evamāha:
'yo kho so bhavaṁ brahmā mahābrahmā abhibhu anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhavyānaṁ, yena mayaṁ bhotā brahmuṇā nimmitā, so nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassati. ye pana mayaṁ ahumhā tena bhotā [pts page 019] [\q 19/] brahmuṇā nimmitā, te mayaṁ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā'ti.
idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti.
47. dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti?
[bjt page 34] [\x 34/]
santi bhikkhave khiḍḍāpadosikā nāma devā. te ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā vibharanti. tesaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati mussati. satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.
ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati, tato paraṁ nānussarati.
so evamāha: ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā, te na ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. tesaṁ na ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati na mussati. satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ tatheva [pts page 020] [\q 20/] ṭhassati. ye pana mayaṁ ahumbha khiḍḍāpadosikā, te mayaṁ ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharimbha. tesaṁ no ativelaṁ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṁ viharataṁ sati mussi. satiyā sammosā evaṁ mayaṁ tambhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā'ti.
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇa brāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti.
48. tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti?
santi bhikkhave manopadāsikā nāma devā. te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. te ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsenti. te aññamaññamhi paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. te devā tamhā kāyā cavanti.
[bjt page 36] [\x 36/]
ṭhānaṁ kho bhikkhave vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte taṁ pubbenivāsaṁ anussarati tato paraṁ nānussarati.
so evamāha: ye kho te bhonto devā na manopadosikā, te na ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyanti. te na ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi appaduṭṭhacittā akilantakāyā akilantacittā. te devā tamhā kāyā na cavanti niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṁ [pts page 021] [\q 21/] tatheva ṭhassanti. ye pana mayaṁ ahumha manopadosikā, te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyimha. te mayaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyantā aññamaññamhi1 cittāni padūsimha. te mayaṁ aññamaññamhi paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā evaṁ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṁ āgatā'ti.
idaṁ bhikkhave tatiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti.
49. catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā ekacca asassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attatāṇañca lokañca paññāpenti?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. so takkapariyāhataṁ vimaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāhaṁ: yaṁ kho idaṁ vuccati cakkhunti'pi sotanti'pi ghāṇaṁ'ti'pi kāyo'ti'pi, ayaṁ attā anicco addhuvo asassato vipariṇāmadhammo. yaṁ ca kho idaṁ vuccati cittanti vā mano'ti vā viññāṇanti vā ayaṁ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṁ tatheva ṭhassatī ti.
idaṁ bhikkhave catutthaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti.
1. aññamaññaṁ. sīmu.
[bjt page 38] [\x 38/]
ime hi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi.
ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
50. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime [pts page 022] [\q 22/] diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁ abhisamparāyā"ti. taṁ ca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. taṁ ca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁyeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
51. ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
52. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati yathāsamāhite citte antasaññī lokasmiṁ viharati. so evamāha: "antavā ayaṁ loko parivaṭumo. tiṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathā samāhite citte antasaññī lokasmiṁ viharāmi. iminā mahaṁ etaṁ jānāmi: yathā antavā ayaṁ loko parivaṭumo"ti.
idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti.
[bjt page 40] [\x 40/]
53. dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti?
idhe bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte anantasaññī lokasmiṁ viharati. so evamāha: "ananto ayaṁ loko apariyanto. ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: antavā ayaṁ loko parivaṭumo'ti, tesaṁ musā. ananto ayaṁ loko apariyanto. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathāsamāhite citte antasaññī lokasmiṁ viharāmi. imināmahaṁ etaṁ jānāmi yathā ananto ayaṁ loko apariyanto'ti. "
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti.
54. tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ [pts page 023] [\q 23/] cetosamādhiṁ phusati, yathā samāhite citte uddhamadho antasaññī lokasmiṁ viharati tiriyaṁ anattasaññī. so evamāha: "antavā ca ayaṁ loko ananto ca. ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: 'antavā ayaṁ loko parivaṭumo'ti, tesaṁ musā. ye'pi te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: 'ananto ayaṁ loko apariyanto'ti, tesampi musā. antavā ca ayaṁ loko ananto ca. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusāmi yathā samāhite citte uddhamadho antasaññī lokasmiṁ viharāmi tiriyaṁ anantasaññī. imināmahaṁ etaṁ jānāmi: yathā antavā ca ayaṁ loko ananto" cāti.
idaṁ bhikkhave tatiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti.
55. catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti?
[bjt page 42] [\x 42/]
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. so takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: "nevāyaṁ loko antavā na panānanto. ye te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: 'antavā ayaṁ loko parivaṭumo'ti, tesaṁ musā. ye'pi te samaṇabrāhmaṇā [pts page 024] [\q 24/] evamāhaṁsu: 'ananto ayaṁ loko apariyanto'ti, tesampi musā. ye'pi te samaṇabrāhmaṇā evamāhaṁsu: 'antavā ca ayaṁ loko ananto cā'ti tesampi musā. nevāyaṁ loko antavā na panānanto"ti.
idaṁ bhikkhave catutthaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti.
56. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
57. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁ abhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
58. ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, ye hi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
[bjt page 44] [\x 44/]
59. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhaṁ samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi?
60. idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. tassa evaṁ hoti: "ahaṁ kho idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. idaṁ [pts page 025] [\q 25/] akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. ahañceva kho pana idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ kusalanti vā vyākareyyaṁ, idaṁ akusalanti vā vyākareyyaṁ, tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. taṁ mamassa musā. yaṁ mamassa musā, so mamassa vighāto. yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo"ti.
iti so musāvādabhayā musāvādaparijegucchā nevidaṁ kusalanti vyākaroti. na panidaṁ akusalanti vyākaroti. tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: "evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no"ti.
idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ.
61. dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. tassa evaṁ hoti: "ahaṁ kho idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. ahañceva kho pana idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ kusalanti vā vyākareyyaṁ, idaṁ akusalanti vā vyākareyyaṁ, tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. taṁ mamassa upādānaṁ. yaṁ mamassa upādānaṁ, so mamassa vighāto. yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo"ti.
[bjt page 46] [\x 46/]
[pts page 026] [\q 26/]
iti so upādānabhayā upādānaparijegucchā nevidaṁ kusalanti vyākaroti. na panidaṁ akusalanti vyākaroti. tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: "evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no"ti.
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ.
62. tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāti. tassa evaṁ hoti: "ahaṁ kho idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānāmi. ahañceva kho pana idaṁ kusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ akusalanti yathābhūtaṁ nappajānanto, idaṁ kusalanti vā vyākareyyaṁ, idaṁ akusalanti vā vyākareyyaṁ, santi hi kho pana samaṇabrāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te maṁ tattha samanuyuñjeyyuṁ samanugāheyyuṁ samanubhāseyyuṁ, tesāhaṁ na sampāyeyyaṁ. yesāhaṁ na sampāyeyyaṁ, so mamassa vighāto. yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo"ti.
iti so anuyogabhayā anuyogaparijegucchā nevidaṁ kusalanti vyākaroti. na panidaṁ akusalanti vyākaroti. tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: "evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no"ti.
idaṁ bhikkhave tatiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ [pts page 27] [\q 27/] ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ.
[bjt page 48] [\x 48/]
63. catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā mando hoti momuho. so mandattā momuhattā tattha tattha pañhaṁ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṁ āpajjati amarāvikkhepaṁ: "atthi paro loko'ti iti ce maṁ pucchasi, atthi paro loko'ti iti ce me assa, atthi paro loko'ti iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. natthi paro loko'ti? iti ce maṁ pucchasi, natthi paro loko'ti iti ce me assa, natthi paro loko'ti iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. atthi ca natthi ca paro loko? iti ce maṁ pucchasi, atthi ca natthi ca paro loko'ti iti ce me assa, atthi ca natthi ca paro loko'ti iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "atthi sattā opapātikā? iti ce maṁ pucachasi, atthi sattā opapātikā iti ce maṁ assa, atthi sattā opapātikā iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "natthi sattā opapātikā iti ce maṁ pucchasi, natthi sattā opapātikā iti ce me assa, natthi satthā opapātikā iti te naṁ vyākareyya. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "atthi ca natthi ca sattā opapātikā iti ce maṁ pucchasi, atthi ca natthi ca sattā opapātikā iti ce me assa, atthi ca natthi ca sattā opapātikā iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. nevatthi na natthi sattā opapātikā? iti ce maṁ pucchasi, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce me assa, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce maṁ pucchasi, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce me assa, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko? iti ce maṁ pucchasi, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti ce me assa, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko? iti ce maṁ pucchasi, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti ce me assa, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko? iti ce maṁ pucchasi, atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti ce me assa, atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko? iti ce maṁ pucchasi, nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti ce me assa, nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. "hoti tathāgato parammaraṇā iti ce maṁ pucchasi, hoti tathāgato parammaraṇā iti ce me assa, hoti tathāgato parammaraṇā iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. hoti tathāgato parammaraṇā na hoti tathāgato parammaraṇā iti ce maṁ pucchasi, na hoti tathāgato parammaraṇā iti ce me assa, na hoti tathāgato parammaraṇā iti te naṁ vyākareyya. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. na hoti tathāgato parammaraṇā? hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā iti ce maṁ pucchasi, hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā iti ce me assa, hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā iti te naṁ vyākareyya. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā? neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā iti ce maṁ pucchasi, iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā iti te naṁ vyākareyya. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no'ti'pi me no. neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā ti? iti ce maṁ pucchasi "neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti te naṁ vyākareyyaṁ. evampi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no"ti.
idaṁ bhikkhave catutthaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ.
64. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā [pts page 28] [\q 28/] tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti, amarāvikkhepaṁ, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
[bjt page 50] [\x 50/]
65. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
66. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi?
santi bhikkhave asaññasattā nāma devā. saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti. ṭhānaṁ kho panetaṁ bhikkhave vijjati yaṁ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṁ āgacchati. itthattaṁ āgato samāno agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṁ cetosamādhiṁ phusati, yathāsamāhite citte saññuppādaṁ anussarati tato [pts page 029] [\q 29/] paraṁ nānussarati. so evamāha: "adhiccasamuppanno attā ca loko ca. taṁ kissa hetu? ahaṁ hi pubbe nāhosiṁ. so'mhi etarahi ahutvā santattāya1 pariṇato"ti.
idaṁ bhikkhave paṭhamaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti.
1. sattattāya, katthaci.
[bjt page 52] [\x 52/]
67. dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti?
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaṁsī. so takkapariyāhataṁ vīmaṁsānucaritaṁ sayampaṭibhānaṁ evamāha: "adhiccasamuppanno attā ca loko cā"ti.
idaṁ bhikkhave dutiyaṁ ṭhānaṁ yaṁ āgamma yaṁ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti.
68. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi.
ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti, sabbe te imeheva dvīhi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
69. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā [pts page 030] [\q 30/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
70. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva aṭṭhārasahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
71. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
[bjt page 54] [\x 54/]
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
72. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi?
73. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā [pts page 031] [\q 31/] saññīvādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanika saññivādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi?
rūpī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. arūpī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. neva rūpī na rūpī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. antavā attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. anantavā attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. antavā ca anantavā ca attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. nevantavā1 ca nānantavā ca attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. ekattasaññī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. nānattasaññī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. parittasaññī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. appamāṇasaññī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. ekantadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. sukhadukkhī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti. adukkhamasukhī attā hoti arogo parammaraṇā saññīti naṁ paññāpenti.
1. nevantavā ca. katthaci
[bjt page 56] [\x 56/]
74. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññivādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi.
ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā saññivādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti sabbe te imeheva soḷasahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
75. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
76. ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā [pts page 032] [\q 32/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
dutiyabhāṇavāraṁ.
77. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi?
78. 'rūpī attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'arūpī attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'neva rūpi nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'antavā attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'anantavā attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'antavā ca anantavā ca attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti. 'nevantavā nānantavā attā hoti arogo parammaraṇā asaññī'ti naṁ paññāpenti.
[bjt page 58] [\x 58/]
79. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti, sabbe te imeheva aṭṭhahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
80. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā [pts page 033] [\q 33/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
81. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi?
82. "rūpi attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'arūpī attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'nevarūpī nārūpī attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'antavā attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'anantavā attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'antavā ca anantavā ca attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī'ti naṁ paññāpenti. 'nevantavā nānantavā attā hoti arogo parammaraṇā nevasaññī nāsaññī"ti naṁ paññāpenti.
83. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññīnāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti, sabbe te imeheva aṭṭhahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
84. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
[bjt page 60] [\x 60/]
85. [pts page 034] [\q 34/] santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi?
86. idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: 'yato kho bho ayaṁ attā rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
87. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi neso natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinto hoti. atthi kho bho añño attā dibbo rūpī kāmāvacaro kabaliṅkārā1 hārabhakkho, taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. tamahaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
88. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. na so natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. atthi kho bho añño attā dibbo rūpī manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo. taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. tamahaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
89. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthiti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. atthi kho bho añño attā sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthagamā2 nānāttasaññānaṁ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpago. taṁ tvaṁ na [pts page 035] [\q 35/] jānāsi na passasi. tamahaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
1. kabalīkārāhāra bhakkho, machasaṁ
2. atthaṅgamā, machasaṁ.
[bjt page 62] [\x 62/]
90. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. atthi kho bho añño attā sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma anantaṁ viññāṇanti viññaṇañcāyatanūpago. taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. tamahaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
91. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. na so natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. atthi kho bho aññā attā sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpago taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. tamhaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ viditvā paññāpenti.
92. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti. atthi kho bho añño attā sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma santametaṁ paṇītametanti nevasaññānāsaññāyatanūpago. taṁ tvaṁ na jānāsi na passasi. tamahaṁ jānāmi passāmi. so kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassatī na hoti parammaraṇā. ettāvatā kho bho ayaṁ attā sammā samucchinno hotī'ti. ittheke sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti.
93. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā [pts page 36] [\q 36/] brāhmaṇā vā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti, sabbe te imeheva sattahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
94. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
95. santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi. te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha diṭṭhadhamma nibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi?
[bjt page 64] [\x 64/]
idha bhikkhave ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi ' yato kho bho ayaṁ attā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti, ettāvatā kho bho ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī'ti. ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
97. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthīti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti taṁ kissa hetu? kāmā hi bho aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā tesaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yato [pts page 037] [\q 37/] kho bho ayaṁ attā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ettāvatā kho bho ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī'ti. ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
98. tamañño evamāha: ' atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthiti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. taṁ kissa hetu? yadeva tattha vitakkitaṁ vicāritaṁ etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. yato kho bho ayaṁ attā vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodībhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ettāvatā kho bho ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī'ti. ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
99. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā yaṁ tvaṁ vadesi. neso natthiti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. taṁ kissa hetu? yadeva tattha pītigataṁ cetaso ubbillāvitattaṁ etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. yato kho bho ayaṁ attā pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṁ ca kāyena paṭisaṁvedeti, yantaṁ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ettāvatā kho bho ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī'ti. ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
[bjt page 66] [\x 66/]
100. tamañño evamāha: 'atthi kho bho eso attā, yaṁ tvaṁ vadesi, neso natthiti vadāmi. no ca kho bho ayaṁ attā ettāvatā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hoti. taṁ kissa hetu? yadeva tattha sukhamiti cetaso ābhogo etenetaṁ oḷārikaṁ akkhāyati. yato kho bho ayaṁ attā sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthagamā1 adukkhamasukhaṁ [pts page 038] [\q 38/] upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, ettāvatā kho bho ayaṁ attā paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ patto hotī'ti. ittheke sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
101. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti, sabbe te imeheva pañcahi vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
102. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
103. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva catucattārīsāya vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
104. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ gahitā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā"ti. tañca tathāgato pajānāti. tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ [pts page 039] [\q 39/] na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaṁ yeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.
ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
105. imehi kho te bhikkhave samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, etesaṁ vā aññatarena. natthi ito bahiddhā.
1. atthaṅgamā, kesuci potthakesu.
[bjt page 68] [\x 68/]
106. tayidaṁ bhikkhave tathāgato pajānāti: ime diṭṭhiṭṭhānā evaṁ āgatā evaṁ parāmaṭṭhā evaṁgatikā bhavissanti evaṁabhisamparāyā'ti. tañca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraṁ pajānāti. tañca pajānanaṁ na parāmasati. aparāmasato cassa paccattaññeva nibbuti viditā. vedanānaṁ samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ viditvā anupādāvimutto bhikkhave tathāgato.
107. ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇīnā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍitavedanīyā, ye tathāgato sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaṁ vaṇṇaṁ sammā vadamānā vadeyyuṁ.
108. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi [pts page 040] [\q 40/] vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
109. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇahāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
110. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
111. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha1 tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
1. tatra tatra. kesuci potthakesu
[bjt page 070] [\x 70/]
112. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ parisitavipphanditameva.
113. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
114. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
115. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
116. [pts page 041] [\q 41/] tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññināsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññiṁ nāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
117. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphandimeva.
118. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
119. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
[bjt page 72] [\x 72/]
120. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, tadapi tesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ ajānataṁ apassataṁ vedayitaṁ, taṇhāgatānaṁ paritasitavipphanditameva.
121. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā [pts page 042] [\q 42/] sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
122. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
123. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
124. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthuhi, tadapi phassapaccayā.
125. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
126. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
127. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
128. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
[bjt page 74] [\x 74/]
129. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññināsaññivādā uddhamāghātanā nevasaññiṁ nāsaññiṁ attānaṁ paññāpeti aṭṭhahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
130. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
131. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
132. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā [pts page 043] [\q 43/] aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
133. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, tadapi phassapaccayā.
134. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
135. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaṁ sassataṁ ekaccaṁ asassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
136. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā antānantikā antānantaṁ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
137. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṁ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṁ āpajjanti amarāvikkhepaṁ catūhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[bjt page 76] [\x 76/]
138. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaṁ attānañca lokañca paññāpenti dvīhi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
139. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
140. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā [pts page 044] [\q 44/] saññīvādā uddhamāghātanā saññiṁ attānaṁ paññāpenti soḷasahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
141. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā uddhamāghātanā asaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
142. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā uddhamāghātanā nevasaññiṁ nāsaññiṁ attānaṁ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
143. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā sato sattassa ucchedaṁ vināsaṁ vibhavaṁ paññāpenti sattahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
144. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā sato sattassa paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti pañcahi vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
145. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
146. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, te vata aññatra phassā paṭisaṁvedissantīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
[bjt page 78] [\x 78/]
147. tatra bhikkhave ye te samaṇabrāhmaṇā sassatavādā sassataṁ attānañca lokañca paññāpenti catuhi vatthūhi, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā ekaccasassatikā ekaccaasassatikā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā antānantikā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā, ye'pi te [pts page 045] [\q 45/] samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannikā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā saññīvādā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā asaññīvādā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā uddhamāghātanikā nevasaññīnāsaññīvādā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā ucchedavādā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammanibbānavādā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā aparantakappikā, ye'pi te samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca, pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaṭṭhiyā vatthūhi, sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaṁvedenti. tesaṁ vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. yato kho bhikkhave bhikkhu channaṁ phassāyatanānaṁ samudayaṁ ca atthagamaṁ ca assādaṁ ca ādīnavaṁ ca nissaraṇaṁ ca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ imehi sabbeheva uttaritaraṁ pajānāti.
148. ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā ettha sitā'va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti. ) ettha pariyāpannā antojālīkatā'va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti. )* seyyathāpi bhikkhave dakkho kevaṭṭo vā kevaṭṭantevāsī vā sukhumacchikena jālena parittaṁ udakadahaṁ otthareyya, tassa evamassa: "ye kho keci imasmiṁ udakadahe oḷārikā pāṇā, sabbe te antojālīkatā ettha sitā'va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti). ettha pariyāpannā [pts page 046] [\q 46/] antojālīkatā 'va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjantī"ti)* evameva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaṁ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā ettha sitā'va ummujjamānā ummujjanti, (nimmujjamānā nimujjanti. )* ettha pariyāpannā antojālīkatā'va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti. )*
*()ciṇhantarita padāni potthakesu na dissanti.
[bjt page 80] [\x 80/]
149. ucchinnabhavanettiko bhikkhave tathāgatassa kāyo tiṭṭhati. yāvassa kāyo ṭhassati, tāva naṁ dakkhinti devamanussā. kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā na naṁ dakkhinti devamanussā.
seyyathāpi bhikkhave ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭapaṭibaddhāni, sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti, evameva kho bhikkhave ucchinnabhavanettiko tathāgatassa kāyo tiṭṭhati. yāvassa kāyo ṭhassati, tāva naṁ dakkhinti devamanussā. kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā na naṁ dakkhinti devamanussā'ti.
150. evaṁ vutte āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 'acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante, ko nāmāyaṁ bhante dhammapariyāyo?'ti.
"tasmātiha tvaṁ ānanda imaṁ dhammapariyāyaṁ atthajālanti'pi naṁ dhārehi. dhammajālanti'pi naṁ dhārehi. brahmajālanti'pi naṁ dhārehi. diṭṭhijālanti'pi naṁ dhārehi. anuttaro saṅgāmavijayo'ti'pi naṁ dhārehī"ti.
idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.
imasmiṁ ca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne dasasahassī lokadhātu akampitthāti.
brahmajālasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ.
[bjt page 82] [\x 82/]
2
[pts page 047] [\q 47/]
sāmaññaphalasuttaṁ
1. evaṁ me sutaṁ. ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe paṇṇarase komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti. atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaṁ udānesi:
"ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, abhirūpā vata bho dosinā ratti, dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti, lakkhaññā vata bho dosinā ratti. kannu khvajja samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā payirupāseyyāma yanno payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā"ti
2. evaṁ vutte aññataro rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro1 sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo pūraṇaṁ kassapaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa pūraṇaṁ kassapaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhī ahosi.
3. aññataro'pi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva [pts page 048] [\q 48/] makkhalī gosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo makkhaliṁ gosālaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa makkhaliṁ gosālaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu tuṇhī ahosi.
1. titthakaro, bahusu.
[bjt page 84] [\x 84/]
4. aññataro'pi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva ajito kesakambalo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo ajitaṁ kesakambalaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa ajitaṁ kesakambalaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu tuṇhī ahosi.
5. aññataro'pi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva pakudho kaccāyano1 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo pakudhaṁ kaccāyanaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa pakudhaṁ kaccāyanaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu tuṇhī ahosi.
6. aññataro'pi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva sañjayo beḷaṭṭhaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo sañjayaṁ beḷaṭṭhaputtaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa sañjayaṁ beḷaṭṭhaputtaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu tuṇhī ahosi.
7. aññataro'pi kho rājāmacco rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ etadavoca: 'ayaṁ deva [pts page 049] [\q 49/] nigaṇṭho nātaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaṁkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. taṁ devo nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā'ti. evaṁ vutte rājā māgadho ajātasattu tuṇhī ahosi.
8. tena kho pana samayena jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti. atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: 'tvaṁ pana samma jīvaka kiṁ tuṇhī?'ti.
1. kaccāno, katthaci.
[bjt page 86] [\x 86/]
"ayaṁ deva bhagavā arahaṁ sammāsambuddho amhākaṁ ambavane viharati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'iti pi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā'ti. taṁ devo bhagavantaṁ payirupāsatu. appevanāma devassa bhagavantaṁ payirupāsato cittaṁ pasīdeyyā"ti.
"tena hi samma jīvaka hatthiyānāni kappāpehī"ti.
9. 'evaṁ devā'ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā1 pañcamattāni hatthinikāsatāni2 kappāpetvā rañño ca ārohanīyaṁ nāgaṁ, rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭivedesi: 'kappitāni kho te deva hatthiyānāni yassa'dāni kālaṁ maññasī'ti.
atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcasu hatthinikāsatesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaṁ nāgaṁ abhirūhitvā ukkāsu dhāriyāmānāsu rājagahamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena. yena jīvakassa komārabhaccassa ambavanaṁ tena pāyāsi.
10. atha kho rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidūre ambavanassa ahudeva bhayaṁ ahu chambhitattaṁ ahu lomahaṁso. atha kho rājā māgadho [pts page 050] [\q 50/] ajātasattu vedehiputto bhīto saṁviggo lomahaṭṭhajāto jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: 'kacci maṁ samma jīvaka na vañcesi? kacci maṁ samma jīvaka na palambhesi? kacci maṁ samma jīvaka na paccatthikānaṁ desi? kathaṁ hi nāma tāva mahato bhikkhusaṅghassa aḍḍhateḷasānaṁ bhikkhusatānaṁ neva khipitasaddo bhavissati na ukkāsitasaddo na nigghoso?'ti.
"mā bhāyi mahārāja3 na taṁ deva vañcemi. na taṁ deva palambhemi. na taṁ deva paccatthikānaṁ demi. abhikkama mahārāja, abhikkama mahārāja. ete maṇḍalamāḷe4 dīpā jhāyantī"ti.
1. paṭissuṇitvā, machasaṁ.
2. hatthikā, sī. hatthiniyā, katthaci.
3. mā hāyi mahārāja mā bhāyi mahārāja, sitri.
4. maṇḍalasāḷe, machasaṁ.
[bjt page 88] [\x 88/]
11. atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko'va yena maṇḍalamāḷassa dvāraṁ tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā jīvakaṁ komārabhaccaṁ etadavoca: kahaṁ pana samma jīvaka bhagavā?ti.
"eso mahārāja bhagavā. eso mahārāja bhagavā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaṅghassā"ti.
12. atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ dhito kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā rahadamiva vippasannaṁ, udānaṁ udānesi: 'iminā me upasamena udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato'ti.
"āgamā kho tvaṁ mahārāja yathāpemaṁ"ti?
"piyo me bhante udāyibhaddo1 kumāro. iminā me bhante upasamena udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaṅgho samannāgato"ti.
13. atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ abhivādetvā bhikkhusaṅghassa añjalimpaṇāmetvā [pts page 051] [\q 51/] ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaṁ etadavoca: "puccheyyāmahaṁ bhante bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā"ti.
"puccha mahārāja yadākaṅkhasī"ti.
14. "yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni seyyathīdaṁ2: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā3 celakā calakā piṇḍadāyakā4 uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā5 āḷārikā6 kappakā nahāpakā7 sūdā8 mālākārā9 rajakā pesakārā naḷakārā10 kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni11 puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. 12 mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu13 uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti14 sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho bhante evameva15 diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetunti". 16
1. udayabhaddo, kesuvi.
2. seyyathīdaṁ, machasaṁ.
3. dhanuggāhā, sitri.
4. dosikā, sitira. dāsaka [pts.]
5. dāsikaṁ, machasaṁ.
6. ālārikā, sitira.
7. nahāpakaṁ, machasaṁ. nahāpikā, syā.
8. sūrā, machasaṁ.
9. māla, machasaṁ.
10. nāla, syā.
11. gatāni, sī. [i.]
12. pinenti, machasaṁ. pīṇenti, syā (sabbattha)
13. samaṇabrāhmaṇesu, sī. [i.] sītira.
14. patiṭṭha, sī. [i]
15. evamevaṁ, (katthaci. )
16. paññāpenti, sī. [i.]
[bjt page 90] [\x 90/]
15. "abhijānāsi no tvaṁ mahārāja imaṁ pañhaṁ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā"ti.
"abhijānāmahaṁ bhante imaṁ pañhaṁ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā"ti.
"yathākathaṁ pana te mahārāja byākariṁsu, sace te agaru bhāsassū"ti.
"na kho me bhante garu yatthassa bhagavā vā nisinno bhagavantarūpo vā"ti. [pts page 052] [\q 52/] "tena hi mahārāja bhāsassū"ti.
16. "ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena pūraṇo kassapo tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā pūraṇena kassapena saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante pūraṇaṁ kassapaṁ etavocaṁ: yathā nu kho imāni bho kassapa puthusippāyatanāni seyyathīdaṁ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho kassapa evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetunti".
17. evaṁ vutte bhante pūraṇo kassapo maṁ etadavoca: karoto kho mahārāja kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamayato1 kilamāpayato phandayato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṁ. khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā2 pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthipāpassa āgamo. dakkhiṇañce'pi gaṅgāya3 tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tato nidānaṁ pāpaṁ, natthi pāpassa āgamo. uttarañce'pi gaṅgāya3 tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tato nidānaṁ puññaṁ, natthi puññassa āgamo. [pts page 053] [\q 53/] dānena damena saṁyamena saccavajjena natthi puññaṁ natthi puññassa āgamo'ti.
1. kilamato, kesuci.
2. karato phandato, [pts.]
3. gaṁgātīraṁ, [pts.]
[bjt page 92] [\x 92/]
itthaṁ kho me bhante pūraṇo1 kassapo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno akiriyaṁ byākāsi. 2
seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya2 labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya2, evameva kho me bhante pūraṇo1 kassapo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno akiriyaṁ byākāsi. 2
tassa mayhaṁ etadahosi: 'kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā'ti. so kho ahaṁ bhante pūraṇassa kassapassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. 3 anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto4 anikujjanto5 uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ. 6
18. ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena makkhalī gosālo tenupasaṁkamiṁ. upasaṁkamitvā makkhalinā gosālena7 saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ8 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante makkhaliṁ gosālaṁ9 etadavocaṁ:10 'yathā nu kho imāni bho gosāla puthusippāyatanāni seyyathīdaṁ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu13 uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho bhante evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetunti".
19. evaṁ vutte bhante makkhali gosālo maṁ etadavoca: 'natthi mahārāja hetu natthi paccayo sattānaṁ saṁkilesāya. ahetu appaccayā sattā saṁkilissanti. natthi hetu natthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā. ahetu appaccayā sattā visujjhanti. natthi attakāre natthi parakāre natthi purisakāre natthi balaṁ natthi viriyaṁ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo. sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedenti.
cuddasa [pts page 054] [\q 54/] kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni, pañca ca kammuno satāni, pañca ca kammāni, tīṇi ca kammāni, kamme ca aḍḍhakamme ca.
1. purāṇo, machasaṁ.
2. vyā, [pts.]
3. napaṭikkosiṁ, [pts.]
4. anugaṇhanto, [pts.]
5. anikkujjanto, machasaṁ. syā.
6. pakkāmiṁ, machasaṁ.
7. makkhaligosālena, [pts.]
8. sāraṇīyaṁ, machasaṁ
9. makkhaligosālaṁ, [pts.]
10. etadavoca, [pts]
11. paññāpenti [pts.]
[bjt page 94] [\x 94/]
dvaṭṭhi paṭipadā, dvaṭṭhantarakappo, chaḷabhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa ājīvakasate, ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tiṁsa nirayasate, chattiṁsa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā, satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhigabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā, satta pavuṭā, satta pavuṭasatāni, satta papātā, satta papātasatāni, satta supinā, satta supinasatāni, cūḷāsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti.
tattha natthi imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmīti paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantī karissāmīti hevaṁ natthi. doṇamite sukhadukkhe pariyantakate. saṁsāre natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṁsāvakaṁse. seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paḷeti, evameva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantīti.
itthaṁ kho me bhante makkhalī gosālo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno saṁsārasuddhiṁ byākāsi. seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya, evameva kho me bhante makkhalī gosālo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno saṁsārasuddhiṁ byākāsi. tassa mayhaṁ bhante etadahosi: kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyāti. so kho ahaṁ bhante makkhalissa [pts page 055] [\q 55/] gosālassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ.
20. ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena ajito kesakambalo1 tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā ajitena kesakambalena2 saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ3 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante ajitaṁ kesakambalaṁ4 etadavocaṁ:5 'yathā nu kho imāni bho ajita puthusippāyatanāni seyyathīdaṁ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho bhante evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetunti?"8.
1. kesakambalī, katthaci.
2. kesakambalinā, katthaci
3. sāraṇīyaṁ. machasaṁ.
4. kesakambaliṁ, katthaci
5. etadavoca, katthaci.
6. seyyathīdaṁ, machasaṁ.
7. kho ajito, katthaci
8. paññāpenti, machasaṁ.
[bjt page 96] [\x 96/]
evaṁ vutte bhante ajito kesakambalo1 maṁ etadavoca: "natthi mahārāja dinnaṁ. natthi yiṭṭhaṁ. natthi hutaṁ. natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko. natthi ayaṁ loko. natthi paro2 loko. natthi mātā. natthi pitā. natthi sattā opapātikā. natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā3 sammāpaṭipannā ye imañca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedenti. cātummahābhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti, paṭhavī paṭhavikāyaṁ anupeti anupagacchati. āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati. tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati. vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati, ākāsaṁ induyāni saṁkamanti. āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti. yāva āḷahanā padāni paññāyanti. kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. bhasmantā āhutiyo. dattupaññattaṁ yadidaṁ dānaṁ. tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti. bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti parammaraṇā"ti.
itthaṁ kho me bhante ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno ucchedaṁ byākāsi. seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ [pts page 056] [\q 56/] byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya, evameva kho bhante ajito kesakambalo sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno ucchedaṁ byākāsi.
tassa mayhaṁ bhante etadahosi: 'kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā'ti so kho ahaṁ bhante ajitassa kesakambalassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ nappaṭikkosiṁ. anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ.
1. kesakambali, [pts.]
2. paraloko, katthaci.
3. samaggatā, samaggagatā, machasaṁ.
[bjt page 98] [\x 98/]
21. ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena pakudho kaccāyano tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante pakudhaṁ kaccāyanaṁ etadavocaṁ: yathā nu kho imāni bho kaccāyana puthusippāyatanāni, seyyathīdaṁ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho kaccāyana evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetu?nti.
evaṁ vutte bhante pakudho kaccāyano maṁ etadavoca: "sattime mahārāja kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ vyābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. katame satta? paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame. ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. te na iñjanti, na vipariṇamanti, na aññamaññaṁ vyābādhenti, nālaṁ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā. yo'pi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti. sattannaṁ yeva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatatī"ti.
[pts page 057] [\q 57/] itthaṁ kho me bhante pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno aññena aññaṁ byākāsi. seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya, evameva kho me bhante pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno aññena aññaṁ byākāsi.
tassa mayhaṁ bhante etadahosi: kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā?ti. so kho ahaṁ bhante pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ. nappaṭikkosiṁ. anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ.
22. ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nātaputtena saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ etadavocaṁ:
[bjt page 100] [\x 100/]
"yathā nu kho imāni bho aggivessana puthusippāyatanāni, seyyathīdaṁ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho bho aggivessana evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetu"?nti
evaṁ vutte bhante nigaṇṭho nātaputto maṁ etadavoca: "idha mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. kathañca mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti? idha mahārāja nigaṇṭho sabbavārivārito ca hoti, sabbavāriyuto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuṭo 1ca. evaṁ kho mahārāja nigaṇṭho cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti. yato kho mahārāja nigaṇṭho evaṁ cātuyāmasaṁvarasaṁvuto hoti, ayaṁ vuccati mahārāja nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā"ti.
[pts page 058] [\q 58/] itthaṁ kho me bhante nigaṇṭho nātaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno cātuyāmasaṁvaraṁ byākāsi. seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya, evameva kho bhante nigaṇṭho nātaputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno cātuyāmasaṁvaraṁ byākāsi.
tassa mayhaṁ bhante etadahosi: kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā?'ti. so kho ahaṁ bhante nigaṇṭhassa nātaputtassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ. nappaṭikkosiṁ. anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ.
23. ekamidāhaṁ bhante samayaṁ yena sañjayo belaṭṭhiputto2 tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā sañjayena belaṭṭhiputtena saddhiṁ sammodiṁ. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁ. ekamantaṁ nisinno kho ahaṁ bhante sañjayaṁ belaṭṭhiputtaṁ etadavocaṁ: "yathā nu kho imāni bho sañjaya puthusippāyatanāni, seyyathīdaṁ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu kho sañjaya evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetu"?nti
1. phuṭṭho, [pts.] phuḍo (jenamāgadhī).
2. belaṭṭhaputto, katthaci.
[bjt page 102] [\x 102/]
evaṁ vutte bhante sañjayo belaṭṭhiputto maṁ etadavoca: 'atthi paro loko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi paro loko'ti iti ce me assa, 'atthi paro loko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'natthi paro loko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'natthi paro loko'ti iti ce me assa, 'natthi paro loko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'atthi ca natthi ca paro loko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi ca natthi ca paro loko'ti iti ce me assa, 'atthi ca natthi ca paro loko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'nevatthi na natthi paro loko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'nevatthi na natthi paro loko'ti iti ce me assa, 'nevatthi na natthi paro loko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'atthi sattā opapātikā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi sattā opapātikā'ti iti ce me assa, 'atthi sattā opapātikā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'atthi ca natthi ca sattā opapātikā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi ca natthi ca sattā opapātikā'ti iti ce me assa, 'atthi ca natthi ca sattā opapātikā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'nevatthi na natthi sattā opapātikā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'nevatthi na natthi sattā opapātikā'ti iti ce me assa, 'nevatthi na natthi sattā opapātikā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti ce me assa, 'atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti ce me assa, 'natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti ce me assa, 'atthi ca natthi ca sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti ce me assa, 'nevatthi na natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'hoti tathāgato [pts page 059] [\q 59/] parammaraṇā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti ce me assa, 'hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. ' na hoti tathāgato parammaraṇā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'na hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti ce me assa, 'na hoti tathāgato paramaraṇā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā'ti iti ce me assa, 'hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no. 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā?'ti iti ce maṁ pucchasi, 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti ce me assa, 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti iti te naṁ byākareyyaṁ. evanti'pi me no. tathā'ti'pi me no. aññathā'ti'pi me no. no 'ti'pi me no. no no 'ti'pi me no'ti.
itthaṁ kho me bhante sañjayo belaṭṭhiputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākāsi. seyyathāpi bhante ambaṁ vā puṭṭho labujaṁ byākareyya, labujaṁ vā puṭṭho ambaṁ byākareyya, evameva kho bhante sañjayo belaṭṭhiputto sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākāsi.
tassa mayhaṁ bhante etadahosi: ayañca imesaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ sabbabālo sabbamūḷho. kathaṁ hi nāma sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ puṭṭho samāno vikkhepaṁ byākarissati?ti. tassa mayhaṁ bhante etadahosi: kathaṁ hi nāma mādiso samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā vijite vasantaṁ apasādetabbaṁ maññeyyā?ti. so kho ahaṁ bhante sañjayassa belaṭṭhiputtassa bhāsitaṁ neva abhinandiṁ. nappaṭikkosiṁ. anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaṁ anicchāretvā tameva vācaṁ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāyāsanā pakkāmiṁ.
[bjt page 104] [\x 104/]
24. so 'haṁ bhante bhagavantampi pucchāmi: yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni, seyyathīdaṁ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā āḷārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā naḷakārā kumbhakārā gaṇakā muddikā, yāni vā panaññāni'pi evaṁgatikāni puthusippāyatanāni, te diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sippaphalaṁ upajīvanti. te tena attānaṁ sukhenti pīnenti. mātāpitaro sukhenti pīnenti. puttadāraṁ sukhenti pīnenti. mittāmacce sukhenti pīnenti. samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpenti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. sakkā nu [pts page 060] [\q 60/] kho me bhante evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetu"?nti
"sakkā mahārāja ". tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi. yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsi".
25. "taṁ kimmaññasi, mahārāja, idha te assa puriso dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. tassa evamassa: 'acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, puññānaṁ gati puññānaṁ vipāko. ayaṁ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso. ahampi manusso. ayaṁ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto parivāreti devo maññe. ahampanambhi'ssa dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako. so vatassāhaṁ puññāni kareyyaṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti.
so aparena samayena kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya. so evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto vihareyya, vācāya saṁvuto vihareyya, manasā saṁvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke.
tañce te purisā evamāroceyyuṁ: 'yagghe deva jāneyyāsi, yo te puriso dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako, so deva kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. so evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto viharati, vācāya saṁvuto viharati, manasā saṁvuto viharati, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke'ti. api nu tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: etu me bho so puriso. punadeva hotu dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako"ti.
[bjt page 106] [\x 106/]
"no hetaṁ bhante. atha kho naṁ mayameva [pts page 061] [\q 61/] abhivādeyyāmapi, paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma. abhinimanteyyāmapi naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. dhammikampi'ssa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāmā"ti.
"taṁ kimmaññasi mahārāja, yadi evaṁ sante hoti vā sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ no vā?"ti.
"addhā kho bhante evaṁ sante hoti sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ"ti.
"idaṁ kho te mahārāja mayā paṭhamaṁ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññatta"nti.
26. "sakkā pana bhante aññampi evameva diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññapetu?"nti.
"sakkā mahārāja. tena hi mahārāja, taññevettha paṭipucchissāmi. yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. taṁ kimmaññasi mahārāja idha te assa puriso kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako, tassa evamassa: "acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho puññānaṁ gati puññānaṁ vipāko. ayaṁ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso. ahampi manusso. ayaṁ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto parivāreti devo maññe. ahampanambhi'ssa kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako. so vatassāhaṁ puññāni kareyyaṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti.
so aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya. so evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto vihareyya, vācāya saṁvuto vihareyya, manasā saṁvuto vihareyya, ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke.
taṁ ce te purisā evamāroceyyuṁ: 'yagghe deva jāneyyāsi. yo te puriso kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako, so deva kesamassuṁ ogāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. so evaṁ pabbajito samāno kāyena saṁvuto viharati vācāya saṁvuto viharati, manasā saṁvuto viharati, [pts page 062] [\q 62/] ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke'ti. api nu tvaṁ evaṁ vadeyyāsi: 'etu me bho so puriso. punadeva hotu kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako'ti?
[bjt page 108] [\x 108/]
"no hotaṁ bhante. atha kho naṁ mayameva abhivādeyyāmapi paccuṭṭheyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. dhammikampi'ssa rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidaheyyāmā"ti.
"taṁ kimmaññesi mahārāja, yadi evaṁ sante hoti vā sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ no vā?"ti.
"addhā kho bhante evaṁ sante hoti sandiṭṭhikaṁ samāññaphala"nti.
"idaṁ kho te mahārāja mayā dutiyaṁ diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññattanti".
27. "sakkā pana bhante aññampi diṭṭheva dhamme sandiṭṭhikaṁ sāmaññaphalaṁ paññāpetuṁ imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇitatarañcā?"ti
"sakkā mahārāja. tena hi mahārāja suṇohi sādhukaṁ manasi karohi bhāsissāmī"ti.
"evaṁ bhante"ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi.
28. bhagavā etadavoca: "idha mahārāja tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ. brahmacariyaṁ pakāseti.
29. taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. so taṁ dhammaṁ [pts page 063] [\q 63/] sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisaṁcikkhati: 'sambādho gharāvaso rajāpatho1. abbhokāso pabbajjā. nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṁkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti.
1. rajopatho, katthaci.
[bjt page 110] [\x 110/]
so aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. so evaṁ pabbajito samāno pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī. samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena. parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññesu samannāgato sattuṭṭho.
29. kathañca mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti? idha mahārāja bhikkhu pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno. sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī. athenena sucibhūtena attanā viharati. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti ārācārī1 virato methunā gāmadhammā. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto2 paccayiko avisaṁvādako lokassa. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
pisuṇaṁ vācaṁ3 pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti. ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya. [pts page 064] [\q 64/] amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya. iti bhinnānaṁ vā sandhātā, sahitānaṁ vā anuppadātā4 samaggārāmo5 samaggarato samagganandiṁ samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
pharusaṁ vācaṁ6 pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemanīyā7 hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ8 vācaṁ bhāsitā hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī. nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasañhitaṁ. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. anācāri, machasaṁ.
2. ṭheto, syā.
3. pisuṇāvācaṁ, [pts.]
4. anuppādātā, [pts.]
5. samaggarāmo, machasaṁ.
6. pharusāvācaṁ, [pts.] sitira
7. pemaniyā, machasaṁ. 8. evarūpiṁ. [pts.] sitira.
[bjt page 112] [\x 112/]
30. bījagāmabhūtagāmasamārambhā1 paṭivirato hoti. ekabhattiko2 hoti rattūparato3 paṭivirato4 vikālabhojanā. naccagītavāditavisūkadassanā5 paṭivirato hoti. mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato hoti. uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. jātarūparajatapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. āmakadhaññapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. āmakamaṁsapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. itthikumārikapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. dāsidāsapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. ajeḷakapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti. hatthigavassavaḷavā7 paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. dūteyyapaheṇa8 gamanānuyogā paṭivirato hoti. kayavikkayā paṭivirato hoti. tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā9 paṭivirato hoti. ukkoṭanavañcananikatisāci10 yogā paṭivirato hoti. chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
cullasīlaṁ12 niṭṭhitaṁ
31. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ bījagāmabhūtagāmasamārambhaṁ13 anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: mūlabījaṁ khandhabījaṁ phalubījaṁ14 aggabījaṁ bijabījameva15 pañcamaṁ. iti vā itievarūpā16 bījagāmabhūtagāmasamārambhā17 [pts page 065] [\q 65/] paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
32. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ sannidhikāraparibhogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: annasannidhiṁ pānasannidhiṁ vatthasannidhiṁ yānasannidhiṁ sayanasannidhiṁ gandhasannidhiṁ āmisasannidhiṁ. iti vā iti evarūpā sannidhikāraparibhogā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. samārabbhā, machasaṁ.
2. ekaṁ bhattiko, machasaṁ.
3. rattuparato, machasaṁ.
4. virato, the. se.
5. visūkaṁ, machasaṁ.
6. pariggahaṇā, (sabbattha)
7. gavassaṁ, se. vaḷavaṁ, machasaṁ.
8. pahiṇa, sīmu. machasa. syā.
9. kūṭaṁ, machasaṁ.
10. sāvi, machasaṁ.
11. sahasaṁ, machasaṁ.
12. cūḷa sīlaṁ, machasaṁ.
13. samārabbhā, machasaṁ.
14. phalaṁ, se. phaluṁ, si. the.
15. bija bījaṁ eva. the.
16. iti evarupā, kesuci.
17. samārabbhā, machasaṁ.
[bjt page 114] [\x 114/]
33. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ visūkadassanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: naccaṁ gītaṁ vāditaṁ pekkhaṁ akkhātaṁ pāṇissaraṁ vetālaṁ kumbhathūnaṁ sobhanakaṁ1 caṇḍālaṁ vaṁsaṁ dhopanakaṁ2 hatthiyuddhaṁ assayuddhaṁ mahisayuddhaṁ3 usabhayuddhaṁ ajayuddhaṁ meṇḍayuddhaṁ4 kukkuṭayuddhaṁ vaṭṭakayuddhaṁ daṇḍayuddhaṁ muṭṭhiyuddhaṁ5 nibbuddhaṁ uyyodhikaṁ balaggaṁ senābyūhaṁ aṇīkadassanaṁ6. iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
34. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ jūtappamādaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: aṭṭhapadaṁ dasapadaṁ ākāsaṁ parihārapathaṁ santikaṁ khalikaṁ ghaṭikaṁ salākahatthaṁ akkhaṁ paṅgacīraṁ vaṅkakaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ akkharikaṁ manesikaṁ yathāvajjaṁ. iti vā iti evarūpā jūtappamādaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
35. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: āsandiṁ pallaṅkaṁ gonakaṁ cittakaṁ paṭikaṁ paṭalikaṁ tūlikaṁ vikatikaṁ uddalomiṁ ekantalomiṁ kaṭṭhissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇiṁ kādalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ. iti vā iti [pts page 066] [\q 66/] evarūpā uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. sobhanagarakaṁ, katthaci. sobhanakarakaṁ, [pts.] sobhanagharakaṁ, machasaṁ.
2. dhovanaṁ, katthaci. dhopanaṁ, sitira.
3. mahiṁsaṁ, machasaṁ.
4. meṇḍakaṁ, machasaṁ.
5. sīhala potthakesu na dissati.
6. anīka - kesuci.
[bjt page 116] [\x 116/]
36. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ maṇḍanavibhusanaṭṭhānānuyogaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: ucchādanaṁ parimaddanaṁ nahāpanaṁ sambāhanaṁ ādāsaṁ añjanaṁ mālāvilepanaṁ mukhacuṇṇakaṁ1 mukhalepanaṁ2 hatthabandhaṁ sikhābandhaṁ daṇḍakaṁ nāḷikaṁ khaggaṁ chattaṁ citrūpāhanaṁ uṇhīsaṁ maṇiṁ vālavījaniṁ odātāni vatthāni dīghadasāni. iti vā iti evarūpā maṇḍanavibhusanaṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
37. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ purisakathaṁ (kumārakathaṁ kumārikathaṁ)3 sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānakathāya paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
38. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpā viggāhikakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ: "na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāsi. ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānāmi. kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ājānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi. ahamasmi sammāpaṭipanno. sahitaṁ me, asahitaṁ te. pure vacanīyaṁ pacchā avaca. pacchā vacanīyaṁ pure avaca. āciṇṇaṁ4 te viparāvattaṁ. āropito te vādo. niggahīto tvamasi. cara vādappamokkhāya. nibbeṭhehi vā sace pahosī"ti. iti vā itievarūpāya viggāhikakathāya paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
39. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaṁ dūteyyapahiṇagamanānuyogamanuyuttā [pts page 067] [\q 67/] viharanti, seyyathīdaṁ: raññaṁ rājamahāmattānaṁ khattiyānaṁ brāhmaṇānaṁ gahapatikānaṁ kumārānaṁ "idha gaccha. amutrāgaccha. idaṁ hara. amutra idaṁ āharā"ti. iti vā itievarūpā dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. mukhacuṇṇaṁ, machasaṁ.
2. mukhālepanaṁ, sīmu.
3. marammapotthakesuyeva dissate
4. aviciṇṇaṁ, kesuci.
[bjt page 118] [\x 118/]
40. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaṁ nijigiṁsitāro. iti vā itievarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
majjhimasīlaṁ niṭṭhitaṁ.
41. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ1 kappenti, seyyathīdaṁ: aṅgaṁ nimittaṁ uppātaṁ2 supiṇaṁ3 lakkhaṇaṁ mūsikacchinnaṁ aggihomaṁ dabbihomaṁ thusahomaṁ taṇḍulahomaṁ sappihomaṁ telahomaṁ mukhahomaṁ lohitahomaṁ aṅgavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā sakuṇavijjā vāyasavijjā pakkajjhānaṁ5 saraparittānaṁ migacakkaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
42. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti, seyyathīdaṁ: maṇilakkhaṇaṁ vatthalakkhaṇaṁ daṇḍalakkhaṇaṁ6 asilakkhaṇaṁ usulakkhaṇaṁ dhanulakkhaṇaṁ āvudhalakkhaṇaṁ7 itthilakkhaṇaṁ purisalakkhaṇaṁ kumāralakkhaṇaṁ kumārilakkhaṇaṁ dāsalakkhaṇaṁ dāsilakkhaṇaṁ hatthilakkhaṇaṁ assalakkhaṇaṁ mahisalakkhaṇaṁ8 usabhalakkhaṇaṁ golakkhaṇaṁ9 ajalakkhaṇaṁ meṇḍalakkhaṇaṁ10 kukkuṭalakkhaṇaṁ vaṭṭakalakkhaṇaṁ godhālakkhaṇaṁ kaṇṇikālakkhaṇaṁ kacchapalakkhaṇaṁ migalakkhaṇaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
43. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya [pts page 068] [\q 68/] micchājīvena jīvikaṁ kappenti seyyathīdaṁ: raññaṁ niyyānaṁ bhavissati, raññaṁ aniyyānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, bāhirānaṁ raññaṁ upayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ apayānaṁ bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ jayo bhavissati, abbhantarānaṁ raññaṁ parājayo bhavissati. iti imassa jayo bhavissati. imassa parājayo bhavissati. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. jīvitaṁ, machasaṁ.
2. uppādaṁ, sīmu.
3. supinaṁ, machasaṁ. supiṇakaṁ, si.
4. khettaṁ, kesuci.
5. pakkha, kesuci.
6. daṇḍalakkhaṇaṁ satthalakkhaṇaṁ, machasaṁ.
7. āyudha, kesuci.
8. mahiṁsa, machasaṁ.
9. goṇa, machasaṁ.
10. meṇḍaka, kesuci.
[bjt page 120] [\x 120/]
44. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti. seyyathīdaṁ: candaggāho bhavissati. suriyaggāho bhavissati. nakkhattagāho bhavissati. candimasuriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati. candimasuriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati. nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati. nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati. ukkāpāto bhavissati. dīsāḍāho bhavissati. bhūmicālo bhavissati. devadundūbhi bhavissati. candimasuriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ1 saṁkilesaṁ vodānaṁ bhavissati. evaṁvipāko candaggāho bhavissati. evaṁvipāko suriyaggāho bhavissati. evaṁvipāko nakkhattaggāho bhavissati. evaṁvipākaṁ candimasuriyānaṁ pathagamanaṁ bhavissati. evaṁvipākaṁ candimasuriyānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati. evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ pathagamanaṁ bhavissati. evaṁvipākaṁ nakkhattānaṁ uppathagamanaṁ bhavissati. evaṁvipāko ukkāpāto bhavissati. evaṁvipāko disāḍāho bhavissati. evaṁvipāko bhumivālo bhavissati. evaṁvipāko devadundūbhi bhavissati. evaṁvipāko candimasuriyanakkhattānaṁ uggamanaṁ ogamanaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ bhavissati. iti vā evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
45. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya [pts page 069] [\q 69/] micchājīvena jīvikaṁ kappenti. seyyathīdaṁ: subbuṭṭhikā bhavissati. dubbuṭṭhikā bhavissati. subhikkhaṁ bhavissati. dubbhikkhaṁ bhavissati. khemaṁ bhavissati. bhayaṁ bhavissati. rogo bhavissati. ārogyaṁ bhavissati. muddā gaṇanā saṁkhānaṁ kāveyyaṁ lokāyataṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
46. yathā pana paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti. seyyathīdaṁ: āvāhanaṁ vivāhanaṁ saṁvadanaṁ vivadanaṁ saṁkiraṇaṁ vikiraṇaṁ subhagakaraṇaṁ dubbhagakaraṇaṁ viruddhagabbhakaraṇaṁ jivhānitthambhanaṁ2 hanusaṁhananaṁ hatthābhijappanaṁ hanujappanaṁ kaṇṇajappanaṁ ādāsapañhaṁ kumāripañhaṁ devapañhaṁ ādiccupaṭṭhānaṁ mahatupaṭṭhānaṁ abbhujjalanaṁ sirivhāyanaṁ. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
1. oggamanaṁ, kesuci.
2. jivhānitthaddhanaṁ. bahusu.
[bjt page 122] [\x 122/]
47. yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṁ kappenti. seyyathīdaṁ: santikammaṁ paṇidhikammaṁ bhūtakammaṁ bhurikammaṁ vassakammaṁ vossakammaṁ vatthukammaṁ vatthuparikiraṇaṁ ācamanaṁ nahāpanaṁ juhanaṁ vamanaṁ virecanaṁ uddhavirecanaṁ adhovirecanaṁ sīsavirecanaṁ kaṇṇatelaṁ nettatappanaṁ natthukammaṁ añjanaṁ paccañjanaṁ sālākiyaṁ sallakattiyaṁ dārakatikicchā mūlabhesajjānaṁ anuppadānaṁ osadhīnaṁ paṭimokkho. iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvā paṭivirato hoti. idampi'ssa hoti sīlasmiṁ.
48. sa kho1 so mahārāja bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati yadidaṁ sīlasaṁvarato. seyyathāpi mahārāja khattiyo muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na [pts page 070] [\q 70/] kutoci bhayaṁ samanupassati yadidaṁ paccatthikato, evameva kho mahārāja bhikkhu evaṁ sīlasampanno na kutoci bhayaṁ samanupassati yadidaṁ sīlasaṁvarato. so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti. evaṁ kho mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti.
49. kathañca mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? idha mahārāja bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ3 tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati cakkhundriyaṁ cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ sotindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati sotindriyaṁ sotindriye saṁvaraṁ āpajjati. ghāṇena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ ghāṇindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati ghāṇindriyaṁ ghāṇindriye saṁvaraṁ āpajjati. jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ jivhindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ3 tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati jivhindriyaṁ jivhindriye saṁvaraṁ āpajjati. kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ kāyindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ3 tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati kāyindriyaṁ kāyindriye saṁvaraṁ āpajjati. manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuṁ3 tassa saṁvarāya paṭipajjati. rakkhati manindriyaṁ. manindriye saṁvaraṁ āpajjati. so iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti. evaṁ kho mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.
1. atha kho, kesuci.
2. muddhābhisinto, kesuci.
3. anvāsaveyyuṁ, anvāssaveyyu, kesuci.
[bjt page 124] [\x 124/]
50. kathañca mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? idha mahārāja bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. ālokite vilokite sampajānakārī hoti. samiñjite1 pasārite sampajānakārī hoti. saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. evaṁ kho [pts page 071] [\q 71/] mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.
51. kathañca mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti? idha mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena2 piṇḍapātena. so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. seyyathāpi mahārāja pakkhi sakuṇo yena yeneva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti, evameva kho mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena. so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. evaṁ kho mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti.
52. so iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ. so pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇīdhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.
53. so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. abhijjhāya cittaṁ parisodheti. byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. byāpādapadosā cittaṁ parisodheti. thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. thīnamiddhā cittaṁ parisodheti. uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasannacitto. uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṁkathī kusalesu dhammesu. vicikicchāya cittaṁ parisodheti.
1. sammiñjite, kesuci.
2. paribhārikena, sīmu.
3. iminā sīlakkhandhena, sabbattha.
[bjt page 126] [\x 126/]
54. seyyathāpi mahārāja puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā samijjheyyuṁ, so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya, siyā cassa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāya, tassa evamassa: "ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ. [pts page 072] [\q 72/] tassa me te kammantā samijjhiṁsu. so'haṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiṁ. atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārabharaṇāyā"ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ -
55. seyyathāpi mahārāja puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattaṁ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā, tassa evamassa: "ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷhagilāno. bhattaṁ ca me nacchādesi. nacassa me āsi kāye balamattā. so'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañca me chādeti. atthi ca me kāye balamattā"ti. so tato nidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ -
56. seyyathāpi mahārāja puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiñci bhogānaṁ vayo, tassa evamassa: "ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ. so'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena. natthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo"ti. so tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ -
57. seyyathāpi mahārāja puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo, tassa evamassa: "ahaṁ kho pubbe dāso ahosiṁ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo, so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamo"ti. so [pts page 073] [\q 73/] tatonidānaṁ labhetha pāmojjaṁ, adhigaccheyya somanassaṁ -
1. avyayena, [pts.]
[bjt page 128] [\x 128/]
59. seyyathāpi mahārāja puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjeyya dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. so aparena samayena taṁ kantāraṁ nitthareyya, sotthinā gāmantaṁ anupāpuṇeyya khemaṁ appaṭibhayaṁ, tassa evamassa: "ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṁ paṭipajjiṁ dubbhikkhaṁ sappaṭibhayaṁ. so'mhi etarahi taṁ kantāraṁ tiṇṇo sotthinā gāmantaṁ anuppatto khemaṁ appaṭibhaya"nti. so tato nidānaṁ labhetha pāmojjaṁ adhigaccheyya somanassaṁ -
60. evameva kho mahārāja bhikkhu yathā guṇaṁ yathā rogaṁ yathā bandhanāgāraṁ yathā dāsabyaṁ yathā kantāraddhānamaggaṁ evaṁ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati. seyyathāpi mahārāja ānaṇyaṁ yathā ārogyaṁ yathā bandhanā mokkhaṁ yathā bhujissaṁ yathā khemantabhūmiṁ evameva kho mahārāja bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.
61. tassime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaṁ jāyati. pamuditassa pīti jāyati. pītimanassa kāyo passambhati. passaddhakāyo sukhaṁ vedeti. sukhino cittaṁ samādhiyati.
62. so vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisanteti1 parisanneti2 paripūreti parippharati. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.