-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
24b-Dhammapada.txt
2159 lines (1629 loc) · 78.5 KB
/
24b-Dhammapada.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
dhp_utf8 [cpd classification 2.5.2]
[pts vol dh - ] [\z dhp /] [\f i /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt vol dh - ] [\z dhp /] [\w i /]
[bjt page 026] [\x 26/]
suttantapiṭake
khuddakanikāyo
(dutiyo gantho)
dhammapadapāḷi
namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. yamakavaggo.
1. manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā 1
manasā ce paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā
tato naṁ dukkhamanveti cakkaṁ'va vahato padaṁ.
2. manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā 2
manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā
tato naṁ sukhamanveti chāyā'va anapāyinī.
3. akkocchi maṁ avadhi maṁ ajini maṁ ahāsi me 3
ye taṁ upanayhanti veraṁ tesaṁ na sammati.
4. akkocchi maṁ avadhi maṁ ajini maṁ ahāsi me 4
ye taṁ na upanayhanti veraṁ tesūpasammati.
[pts page 002] [\q 2/]
5. na hi verena verāni sammantīdha kudācanaṁ 5
averena ca sammanti esa dhammo sanantano.
6. pare ca na vijānanti mayamettha yamāmase 6
ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.
7. subhānupassiṁ viharantaṁ indriyesu asaṁvutaṁ 7
bhojanambhi amattaññuṁ kusītaṁ hīnavīriyaṁ
taṁ ve pasahati māro vāto rukkhaṁ'va dubbalaṁ.
3 ākrośanmāmavocanmāma jayanmāmahāpayat
atra ye upanahyante vairaṁ teṣāṁ na śāmyati.
4 ākrośanmāmavocanamāmajayanmāmahāpayat
atra ye nopanahyante vairaṁ teṣāṁ praśāmyati.
(mūlasarvāstivādivinaya. kośāmbakavastu)
5 na hi vaireṇa vairāṇi śāmyantīha kadācana
kṣāntyā vairāṇi śāmyanti eṣa dharma: sanātana: .
6 pare'tra na vijānanti vayamatrodyamāmahe
atra ye tu vijānanti teṣāṁ śāmyanti medhakā: .
(mūlasarvāstivādivinaya. kośāmbakavastu)
[bjt page 28] [\x 28/]
8. asubhānupassiṁ viharantaṁ indriyesu susaṁvutaṁ 8
bhojanambhi ca mattaññuṁ saddhaṁ āraddhavīriyaṁ
taṁ ve nappasahati māro vāto selaṁ'va pabbataṁ.
9. anikkasāvo kāsāvaṁ yo vatthaṁ paridahessati 9
apeto damasaccena na so kāsāvamarahati.
10. yo ca vantakasāvassa sīlesu susamāhito 10
upeto damasaccena sa ve kāsāvamarahati.
11. asāre sāramatino sāre cāsāradassino 11
te sāraṁ nādhigacchanti micchāsaṁkappagocarā.
12. sārañca sārato ñatvā asārañca asārato 12
te sāraṁ adhigacchanti sammāsaṁkappagocarā.
13. yathāgāraṁ ducchannaṁ vuṭṭhi samativijjhati 13
evaṁ abhāvitaṁ cittaṁ rāgo samativijjhati.
[pts page 003 [\q 3/] 14.] yathāgāraṁ succhannaṁ vuṭṭhi na samativijjhati 14
evaṁ subhāvitaṁ cittaṁ rāgo na samativijjhati.
15. idha socati pecca socati pāpakārī ubhayattha socati 15
so socati so vihaññati disvā kamma kiliṭṭhamattano.
16. idha modati pecca modati katapuñño ubhayattha modati 16
so modati so pamodati disvā kamma visuddhimattano.
17. idha tappati pecca tappati pāpakārī ubhayattha tappati 17
pāpaṁ me katanti tappati bhiyyo tappati duggatiṁ gato.
18. idha nandati pecca nandati pāpakārī ubhayattha nandati 18
pāpaṁ me katanti nandati bhiyyo nandati suggatiṁ gato.
[bjt page 30] [\x 30/]
19. bahumpi ce sahitaṁ bhāsamāno 19
na takkaro hoti naro pamatto
gopo'va gāvo gaṇayaṁ paresaṁ
na bhāgavā sāmaññassa hoti.
20. appampi ce sahitaṁ bhāsamāno 20
dhammassa hoti anudhammacārī
rāgañca dosañca pahāya mohaṁ
sammappajāno suvimuttacitto
anupādiyāno idha vā huraṁ vā
sa bhāgavā sāmaññassa hoti.
yamakavaggo paṭhamo.
[pts page 004] [\q 4/]
2. appamādavaggo.
1. appamādo amatapadaṁ pamādo maccuno padaṁ 21
appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā.
2. etaṁ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā 22
appamāde pamodanti ariyānaṁ gocare ratā.
3. te jhāyino sātatikā niccaṁ daḷhaparakkamā 23
phusanti dhīrā nibbāṇaṁ yogakkhemaṁ anuttaraṁ.
4. uṭṭhānavato satimato sucikammassa nisammakārino 24
saññatassa ca dhammajīvino appamattassa yaso'bhivaḍḍhati.
5. uṭṭhānenappamādena saññamena damena ca 25
dīpaṁ kayirātha medhāvī yaṁ ogho nābhikīrati.
1 apramādo hyamṛtapadaṁ pramādo mṛtyuna: padam
apramattā na bīrayante ye pramattā: sadā mṛtā: .
(udānavarga-apramādavarga. [v. 6]
apramadu amatapada pramadu macuno pada
apramata na miyati ye pramata yadha mutu. (prā. dha. )
2 etad viśeṣato gñatvā hyapramādasya paṇaḍita:
apramāde pramodata nityamārya: svagocaram.
(udānavarga-apramādavarga. [v. 10]
eta viśeṣadha ñatva apramadasa panito
apramadi pramodia ariana goyari rato. (prā. dha. )
4 utthānavata: smṛtātmana: śucicittasya niśamyacāriṇa:
saṁyatasya hi dharmajīvino hyapramattasya yaśo'bhivardhati.
(udānavarga-apramādavarga. [v. 6]
uṭhanamato samtimato suyikamasa niśmacarino
sañata hi dhamajīvino apramatasa yaśidhavaḍhati. (prā. dha. [a. 3](8)
5 utthānenāpramādena saṁyamena damena ca
dvīpaṁ karoti medhāvi tamoghonābhimardati.
(udāna-apramāda. [v. 5]
uṭhanena apramadena sañamena damena ca
divu karoti medhavi ya jara nabhimardati. (prā. dha. [a. 3](7)
[bjt page 32] [\x 32/]
6. pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā 26
appamādañca medhāvi dhanaṁ seṭṭhaṁ'va rakkhati.
7. mā pamādamanuyuñjetha mā kāmarati santhavaṁ 27
appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṁ sukhaṁ.
8. pamādaṁ appamādena yadā nudati paṇḍito 28
paññāpāsādamāruyha asoko sokiniṁ pajaṁ
pabbataṭṭho'va bhummaṭṭhe dhīro bāle avekkhati.
[pts page 005] [\q 5/]
9. appamatto pamattesu suttesu bahujāgaro 29
abalassaṁ'va sīghasso hitvā yāti sumedhaso.
10. appamādena maghavā devānaṁ seṭṭhataṁ gato 30
appamādaṁ pasaṁsanti pamādo garahito sadā.
11. appamādarato bhikkhu pamāde bhaya dassivā 31
saṁyojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ ḍahaṁ aggīva gacchati.
12. appamādarato bhikkhu pamāde bhaya dassivā 32
abhabbo parihāṇāya nibbāṇasseva santike.
appamādavaggo dutiyo.
6 pramada anuyujati bala drumedhino jana
apramada tu medhavi dhana śeṭhi va rachati. (prā. dha. [a. 4](14)
pramādamanuvartante bālādurmedhaso janā:
apramādaṁ tu medhāvī dhanaṁ śreṣṭhī va rakṣate.
(udānavarga-apramādavarga. [v. 10]
7 pramādaṁ nānuyujyeta na kāmaratisaṁstavam
apramatta: sadādhyāyī prāpanute paramaṁ sukhaṁ.
(udānavarga. [iv. v. 11]
na i pramada samayu aprati asava chayi
apramato hi jhayatu pranoti paramu sukhu. (prā. dha. )
apramadi pramodiya ma gāmarati sambhamu
apramato hi jhayatu viśeṣa adhigachati. (prā. dha. )
8 pramādamapramādena yadā nudati paṇḍita:
pragñāprasādamāruhya tvaśoka: śokinīṁ prajām
parvatastha iva bhūmiṣṭhān dhīro bālānavekṣate.
(udāna-apramāda. [v. 4]
pragñāprasādamāruhyāśocya: śocato janān
bhūmiṣṭhāniva ślaiastha: sarvān prāgño'nupaśyati.
(yogabhāṣya. [t](40)
pramada apramadena yada nudati panitu
praña prasada aruyu aśoka śoino jana
pravataṭhova bhumaṭha dhīru bala avechati. (prā. dha. [a 3](15)
9 apramatu pramateṣu suteṣu baho jagaru
abalaśa va bhadraśu hatva yati sumedhasu.
10 apramadaṁ praśaṁsanti pramādo garhita: sadā
apramādena maghavān devānāṁ śreṣṭhatāṁ gata: .
(udānavarga. [iv. v. 24]
apramadena makaha devana samidhi gatu
apramada pragjhati pramadu garahitu sada. (prā. dha. [a 3](17)
11 apramādarato bhikṣu: pramāde bhayadarśaka:
durgādudadharata ātmānaṁ paṅkasanna iva kuñjara: .
(udānavarga apramāda. 13)
12 apramada ratu yo bhikhu pramadi bhayadarśi vā abhavu parihanae nivanaseva satii.
(prā. dha. [b. 32]
[bjt page 34] [\x 34/]
3. cittavaggo.
1. phandanaṁ capalaṁ cittaṁ durakkhaṁ dunnivārayaṁ 33
ujuṁ karoti medhāvī usukāro'va tejanaṁ.
2. vārijo'va thale khitto okamokata ubbhato 34
pariphandatidaṁ cittaṁ māradheyyaṁ pahātave.
3. dunniggahassa lahuno1 yatthakāmanipātino 35
cittassa damatho sādhu cittaṁ dantaṁ sukhāvahaṁ.
[pts page 006] [\q 6/]
4. sududdasaṁ sunipunaṁ yatthakāmanipātinaṁ 36
cittaṁ rakkhetha medhāvī cittaṁ guttaṁ sukhāvahaṁ.
5. dūraṅgamaṁ ekacaraṁ asarīraṁ kuhāsayaṁ 37
ye cittaṁ saññamessanti mokkhanti mārabandhanā.
6. anavaṭṭhitacittassa saddhammaṁ avijānato 38
paripalavapasādassa paññā na paripūrati.
7. anavassutacittassa ananavāhatacetaso 39
puññapāpapahīṇassa natthi jāgarato bhayaṁ.
8. kumbhūpamaṁ kāyamimaṁ viditvā nagarūpamaṁ cittamidaṁ ṭhapetvā 40
yodhetha māraṁ paññāyudhena jitañca rakkhe anivesano siyā.
9. aciraṁ vatayaṁ kāyo paṭhaviṁ adhisessati 41
chuddho apetaviññāṇo niratthaṁ'va kaliṅgaraṁ.
10. diso disaṁ yantaṁ kayirā verī vā pana verinaṁ 42
micchāpaṇihitaṁ cittaṁ pāpiyo naṁ tato kare.
1 spandanaṁ capalaṁ cittaṁ dūrakṣaṁ durnivāraṇam
sṛjuṁ karoti medhāvī iṣukāra iva tejanam.
(udānavarga-citta. 8)
druraja drunivaraṇa. (prā. dha. [a. 8]
2 vārija iva sthale kṣipatamokādoghāt samuddhṛta:
pariṣpandati vai cittaṁ māradheyaṁ prahātavai.
(udānavarga. [v. 2]
5 duragama ekacara aśarira guhaśaya
ye cita sañameśati mocati marabhatana. (prā. dha. )
6 anavasthīta cittasya saddharma mavijānata:
pariplavalrasādasya pragñā na paripūryate. (udānavarga. 31. [v. 28]
anavaṭṭhita citasa (prā. dha. [a. 1]
7 anavaśuta citasa (prā. dha. [a. 4]
9 ayirena vata i kayu padhavi. . . . siti
ruchu. . . . ciñana niratha ba kaḍīgaru (prā. dha. [c vo](14)
aviraṁ vata kāyo'yaṁ pṛthivīmadhiśeṣyati
Śunyavyapetavigñāno nirastaṁ vā kaḍaṁgaram. (udāna varga. [v. 35]
[bjt page 36] [\x 36/]
11. na taṁ mātā pitā kayirā aññe vā pi ca ñātakā 43
sammāpaṇihitaṁ cittaṁ seyyaso naṁ tato kare.
cittavaggo tatiyo.
[pts page 007] [\q 7/]
pupphavaggo.
1. ko imaṁ paṭhaviṁ vicessati[a 44]
*yamalokañca imaṁ sadevakaṁ
ko dhammapadaṁ sudesitaṁ
kusalo pupphamiva pacessati.
2. sekho paṭhaviṁ vicessati 45
yamalokañca imaṁ sadevakaṁ
sekho dhammapadaṁ sudesitaṁ
kusalo pupphamiva pacessati.
3. pheṇūpamaṁ kāyamimaṁ viditvā
marīcidhammaṁ abhisambudhāno
chetvāna mārassa papupphakāni[b]
adassanaṁ maccurājassa gacche.
4. pupphāni heva pacinantaṁ byāsattamanasaṁ naraṁ 47
suttaṁ gāmaṁ mahogho'va maccu ādāya gacchati.
5. pupphāni heva pacinantaṁ byāsattamanasaṁ naraṁ 48
atittaṁ yeva kāmesu antako kurute vasaṁ.
6. yathāpi bhamaro pupphaṁ vaṇṇagandhaṁ aheṭhayaṁ 49
paḷeti rasamādāya evaṁ gāme munī care.
7. na paresaṁ vilomāni na paresaṁ katākataṁ 50
attano'va avekkheyya katāni akatāni ca.
[pts page 008] [\q 8/]
8. yathāpi ruciraṁ pupphaṁ vaṇṇavantaṁ agandhakaṁ 51
evaṁ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato.
9. yathāpi ruciraṁ pupphaṁ vaṇṇavantaṁ sagandhakaṁ 52
evaṁ subhāsitā vācā saphalā hoti pakubbato.
1 *(yamaloka ji) ita sadevaka
ko dhamapada sudeśita kuśala puṣaviva payeṣiti (prā. dha. [c. 1]
2 budhu pradha. . . . Ṣiti yamaloka ji eta sadevaka.
budhu dhamapada sudesita kuśala puṣaciva payeṣiti (prā. dha. [c. 2]
[a] vijessati iti bahūsu.
[b] sapupphakākānīti kesuci.
4 suptaṁ vyāghraṁ mahogho vā mṛtyurādāya gacchati. saṁcinvānakamevainaṁ kāmānamavitṛptanam.
(Śāntiparva. 9939. mahābhārata. )
5 puṣpāṇīva vicinvantamanyatragatamānasam. anavāpteṣu kāmeṣu
mṛtyurabhyeti mānavam. (Śāntiparva. 6540. mahābhārata. )
[bjt page 38] [\x 38/]
10. yathāpi ppupharāsimhā kayirā mālākuṇe bahū 53
evaṁ jātena maccena kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ.
11. na pupphagandho paṭivātameti na candanaṁ tagaramallikā vā 54
satañca gandho paṭivātameti sabbā disā sappuriso pavāti.
12. candanaṁ tagaraṁ vāpi uppalaṁ atha vassikī 55
etesaṁ gandhajātānaṁ sīlagandho anuttaro.
13. appamatto ayaṁ gandho yāyaṁ tagaracandanī 56
yo ca sīlavataṁ gandho vāti devesu uttamo.
14. tesaṁ sampannasīlānaṁ appamādavihārinaṁ 57
sammadaññā vimuttānaṁ māro maggaṁ na vindati.
15. yathā saṅkāradhānasmiṁ ujjhitasmiṁ mahāpathe 58 padumaṁ tattha jāyetha sucigandhaṁ manoramaṁ.
[pts page 009] [\q 9/]
16. evaṁ saṅkārabhūtesu andhabhūte puthujjane 59
atirocati paññāya sammāsambuddhasāvako.
pupphavaggo catuttho.
4. bālavaggo.
1. dīghā jāgarato ratti dīghaṁ santassa yojanaṁ 60
dīgho bālānaṁ saṁsāro saddhamma avijānataṁ.
2. carañce nādhigaccheyya seyyaṁ sadisamattano 61
ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā natthi bāle sahāyatā.
3. puttā matthi dhanammatthi iti bālo vihaññati 62
attā hi attano natthi kuto puttā kuto dhanaṁ.
4. yo bālo maññati bālyaṁ paṇaḍito vā'pi tena so 63
bālo ca paṇḍitamānī sa ve bālo'ti vuccati.
5. yāvajīvampi ce bālo vaṇḍitaṁ payirupāsati 64
na so dhammaṁ vijānāti dabbī sūparasaṁ yathā.
[pts page 010] [\q 10/]
6. muhuttampi ce viñgñu paṇḍitaṁ payirupāsati 65
khippaṁ dhammaṁ vijānāti jivhā sūparasaṁ yathā.
15 yadha sagara uḍasa ujhitasa maha pathi
padumu tatra jaea suyi gandha manoramu. (prā. dha. [c. 3]
16 yadha sagha dhamā ā andhabhūte prudhijane
abhioti prañai samesabudha śavaka. (prā. dha. [c. 4]
[bjt page 40] [\x 40/]
7. caranti bālā dummedhā amitteneva attanā 66
karontā pāpakaṁ kammaṁ yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ.
8. na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā nānutappati 67
yassa assumukho rodaṁ vipākaṁ paṭisevati.
9. tañca kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā nānutappati 68
yassa patīto sumano vipākaṁ paṭisevati.
10. madhuvā maññati bālo yāva pāpaṁ na paccati 69
yadā ca paccati pāpaṁ atha bālo dukkhaṁ nigacchati.
11. māse māse kusaggena bālo bhuñjetha bhojanaṁ 70
na so saṅkhatadhammānaṁ kalaṁ agghati soḷasiṁ.
12. na hi pāpaṁ kataṁ kamma sajju khīraṁ'va muccati 71
ḍahantaṁ bālamanveti bhasmacchanno'va pāvako.
13. yāvadeva anatthāya ñattaṁ bālassa jāyati 72
hanti bālassa sukkaṁsaṁ muddhamassa vipātayaṁ.
[pts page 011] [\q 11/]
14. asataṁ bhāvanamiccheyya purekkhārañca bhikkhusu 73
āvāsesu ca issariyaṁ pūjā parakulesu ca.
15. mameva kataṁ maññantū gihī pabbajitā ubho 74
mameva ativasā assu kiccākiccesu kismici
iti bālassa saṁkappo icchā māno ca vaḍḍhati.
16. aññā hi lābhūpanisā aññā nibbānagāminī 75
evametaṁ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako
sakkāraṁ nābhinandeyya vivekamanubrūhaye.
bālavaggo pañcamo.
6. paṇḍitavaggo.
1. nidhinaṁ'va pavattāraṁ yaṁ passe vajjadassinaṁ 76
niggayhavādiṁ medhāviṁ tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje
tādisaṁ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo.
11 māse māse kuśāgreṇa bālo bhuṁjeta bhojanam
na so khuddhe prasādanya kalāmarghati ṣoḍaśīm.
(mahāvastu. [iii. 436] piṭa)
masi masi sahasena yaea śatena ca
neva saghasa dhamesu kala aveti ṣoḍaśi. (prā. dha. [c. 14]
[bjt page 42] [\x 42/]
2. ovadeyyanusāseyya asabbhā ca nivāraye 77
sataṁ hi so piyo hoti asataṁ hoti appiyo.
3. na bhaje pāpake mitte na bhaje purisādhame 78
bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha purisuttame.
[pts page 012] [\q 12/]
4. dhammapīti sukhaṁ seti vippasannena tejasā 79
ariyappavedite dhamme sadā ramati paṇḍito.
5. udakaṁ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṁ 80
dāruṁ namayanti tacchakā attānaṁ damayanti paṇḍitā.
6. selo yathā ekaghano vātena na samīrati 81
evaṁ nindāpasaṁsāsu na samiñjanti paṇḍitā.
7. yathāpi rahado gambhīro vippasanno anāvilo 82
evaṁ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā.
8. sabbattha ve sappurisā cajanti na kāmakāmā lapayanti santo 83
sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena noccāvacaṁ paṇḍitā dassayanti.
9. na attahetu na parassa hetu 84
na puttamicche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ
na iccheyya adhammena samiddhimattano
sa sīlavā paññavā dhammiko siyā.
10. appakā te manussesu ye janā pāragāmino 85
athāyaṁ itarā pajā tīramevānudhāvati.
[pts page 013] [\q 13/]
11. ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino 86
te janā pāramessanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
12. kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvetha paṇḍito 87
okā anokaṁ āgamma viveke yattha dūramaṁ.
9 yo atma hetu na parasa hetu. pavani kamani samayare a.
na ichia adhamena samidhi atmano.
sa śilava panitu dhammiho sida. (prā. dha. [c. 26]
[bjt page 44] [\x 44/]
13. tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano 88
pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
14. yesaṁ sambodhiaṅgesu sammā cittaṁ subhāvitaṁ 89
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā.
paṇḍitavaggo chaṭṭho.
7. arahantavaggo.
1. gataddhino visokassa vippamuttassa sabbadhi 90
sabbaganthappahīṇassa pariḷāho na vijjati.
2. uyyuñjanti satimanto na nikete ramanti te 91
haṁsā'va pallalaṁ hitvā okamoka jahanti te.
[pts page 014] [\q 14/]
3. yesaṁ sannicayo natthi ye pariññātabhojanā 92
suññato animitto ca vimokkho yesa gocarā
ākāse'va sakuntānaṁ gati tesaṁ durannayā
4. yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito 93
suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro
ākāse'va sakuntānaṁ padaṁ tassa durannayaṁ
5. yassindriyāni samathaṁ gatāni 94 assā yathā sārathinā sudantā
pahīṇamānassa anāsavassa
devā'pi tassa pihayanti tādino.
6. paṭhavisamo no virujjhati indakhīlūpamo tādi subbato 95
rahado'va apetakaddamo saṁsārā na bhavanti tādino.
[bjt page 46] [\x 46/]
7. santaṁ tassa manaṁ hoti santā vācā ca kamma ca 96
sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.
8. assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro 97
hatāvakāso vantāso sa ve uttamaporiso.
9. gāme vā yadi vā raññe ninne vā yadi vā thale 98
yatthārahanto viharanti taṁ bhūviṁ rāmaṇeyyakaṁ.
[pts page 015] [\q 15/]
10. ramaṇīyāni araññāni yattha na ramatī jano 99
vītarāgā ramissanti na te kāmagavesino.
arahantavaggo sattamo.
8. sahassavaggo.
1. sahassampi ce vācā anatthapadasaṁhitā 100
ekaṁ atthapadaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.
2. sahassampi ce gāthā antthapadasaṁhitā 101
ekaṁ gāthāpadaṁ seyyā yaṁ sutvā upasammati.
3. yo ce gāthāsataṁ bhāse anatthapadasaṁhitaṁ 102
ekaṁ dhammapadaṁ seyyā yaṁ sutvā upasammati.
1 sahasramapi vācānāmanarthapadasaṁbhitā
ekā arthavatī śreyā yaṁ śrutvā upaśāmyati.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
sahasa bi ya vaśana anatha pada sahita
eka gadha pada ṣebha ya ṣutva uvaśamati. (prā. dha. [c. 72]
2 sahasramapi gāthānāmanarthapadasaṁhitā
ekā arthavatī śreyā yaṁ śrutvā upaśāmyati.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
3 ja gadha śata bhaṣe anata pada sahita
eka gadha pada ṣeho ya ṣūtva uvaśamati. (prā. dha. [c. 10]
[bjt page 48] [\x 48/]
4. yo sahassaṁ sahassena saṅgāme mānuse jine 103
ekañca jeyya attānaṁ sa ve saṅgāmajuttamo.
5. attā have jitaṁ seyyo yā cāyaṁ itarā pajā 104
attadantassa posassa niccaṁ saññatacārino.
6. neva devo na gandhabbo na māro saha brahmunā 105
jitaṁ apajitaṁ kayirā tathārūpassa jantuno.
[pts page 016] [\q 16/]
7. māse māse sahassena yo yajetha sataṁ samaṁ 106
ekañca bhāvitattānaṁ muhuttampi pūjaye
sā yeva pūjanā seyyā yañce vassasataṁ hutaṁ.
8. yo ca vassasataṁ jantu aggiṁ paricare vane 107
ekañca bhāvitattānaṁ muhuttampi pūjaye
sā yeva pūjanā seyyā yañce vassasataṁ hutaṁ.
9. yaṁ kiñci yiṭṭhaṁ va hutaṁ va loke 108
saṁvaccharaṁ yajetha puññapekkho
sabbampi taṁ na catubhāgameti
abhivādanā ujjugatesu seyyā.
10. abhivādanasīlissa niccaṁ vaddhāpacāyino 109
cattārā dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṁ balaṁ.
4 yo śatāni sahasrāṇāṁ saṁgrāme manujān jayet
yo caikaṁ jayedātmānaṁ sa vai saṁgrāmajidvara: . (mahāvastu. 3. 436 piṭa)
yo sahasa sahasani sagami manuṣa jini
eka ji. . . . atmana so ho sagamu utamu. (prā. dha. [c. 6]
7 varṣe varṣeśvamedhena yo yajeta śataṁ samā:
maṁsāni ca na khādedyastayo: puṇyaphalaṁ samam. (manu. [v. 53]
yo yajeta sahasrāṇāṁ māse māse śatāśatam
na so buddhe prasādasya kalāmarghati ṣoḍaśīm.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
masi masi sahasina yo yaeva śatena ca
nevi budhi prasadasa kala aveti ṣoḍaśa. (prā. dha. )
8 yo ca varṣaśataṁ jīvedaganiṁ paricaranśacaret
patrāhāro chamāvāsī karonto cividhaṁ tapam
yaścaikaṁ bhāvitātmānaṁ muhūrtampi pūjayet
sā ekā pūjanā śreyo na ca varṣaśataṁ hutam.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
ya ja vaṣa śata jatu agi pariyara vane
. . . . sa pi telena diva ratra atadrita
eka ji bhavitatmana muhūtaviva puae
sayeva puyana ṣebha yaji vaṣa śata hotu. (prā. dha. [c. 20, 21]
9 yat kiṁcidiṣṭaṁ ca hutaṁ ca loke
saṁvatsaraṁ yajati puṇyaprekṣo
sarvaṁ hi taṁ na caturbhāgameti
abhivādanaṁ ujjugateṣu śreyam. (mahāvastu. 3. 436 piṭa)
ya kiji yiṭha va hota va loke
. . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . .
abhivadana ujukateṣu ṣiho. (prā. dha. [c. 22]
10 abhivādanaśīlasya nityaṁ vṛddhopasevina:
catvāri sampravardhante āyurvidyā yaśo balam.
(masusmṛti. 2. 121)
adhivadanaśilisa nica vṛḍhavasayino
catvari tasa vardhati ayo kirti subha bala. (prā. dha. [cvo. 34]
[bjt page 50] [\x 50/]
11. yo ca vassasataṁ jīve dussīlo asamāhito 110
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo sīlavantassa jhāyino.
12. yo ca vassasataṁ jīve duppañño asamāhito 111
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo paññavantassa jhāyino.
13. yo ca vassasataṁ jīve kusīto hīnavīriyo 112
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo viriyamārabhato daḷhaṁ.
14. yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ udayavyayaṁ 113
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato udayavyayaṁ.
[pts page 017] [\q 17/]
15. yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ amataṁ padaṁ 114
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato amataṁ padaṁ.
16. yo ca vassasataṁ jīve apassaṁ dhammamuttamaṁ 115
ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato dhammamuttamaṁ.
sahassavaggo aṭṭhamo.
9. pāpavaggo.
1. abhitvaretha* kalyāṇe pāpā cittaṁ nivāraye 116
dandhaṁ hi karoto puññaṁ pāpasmiṁ ramatī mano.
11 yo ca varṣaśataṁ jīvedadu: śīlo asamāhita:
ekāhaṁ jīvitaṁ śreya: śījavantasya dhyāyato.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
13 yo ca varṣaśataṁ jīvet kuśīdo hīnavīryyavān
ekāhaṁ jīvitaṁ śreya: śīlavantasya dhyāyato.
(mahāvastu. 3. 436 piṭa)
ya ji vaṣa śata jivi kusidhu hinaviriyava
muhutu jīvita ṣebha viriya arahato dāḍha. (prā. dha. [c. 17]
14 yo ca. . . . . . apaśyaṁ udayavyayam
. . . . . . . paśyato udayavyayam. (mahāvastu. 3. 436 piṭa)
ya ji vaṣa śata jivi apaśu uda
muhuta jīvita ṣehu paśato udakavaya. (prā. dha. [c. 18]
15 yo ca. . . . . . apaśyaṁ amṛtaṁ padam
. . . . . . paśyato amṛtaṁ padam. (mahāvastu. 3. 436 piṭa)
16 yo ca. . . . . . apaśyaṁ dharmamuttamam
. . . . . . paśyato dharmamuttamam. (mahāvastu. 3. 436 piṭa)
ya ja vaṣa śata jivi apaśu dhamu utamu
muhuta jīvita sehu paśatu dhamu utamu. (prā. dha. [g. 19]
* abhittharetha-bahūsu.
[bjt page 52] [\x 52/]
2. pāpaṁ ce puriso kayirā na taṁ kayirā punappunaṁ 117
na tamhi chandaṁ kayirātha dukkho pāpassa uccayo.
3. puññaṁ ce puriso kayirā kayirāthetaṁ punappunaṁ 118
tamhi chandaṁ kayirātha sukho puññassa uccayo.
4. pāpo'pi passati bhadraṁ yāva pāpaṁ na paccati 119
yadā ca paccati pāpaṁ atha pāpo pāpāni passati
[pts page 018] [\q 18/]
5. bhadro'pi passati pāpaṁ yāva bhadraṁ na paccati 120
yadā ca paccati bhadraṁ atha bhadro bhadrāni passati.
6. mā'pamaññetha pāpassa na mantaṁ āgamissati 121
udabindunipātena udakumbho'pi pūrati
pūrati bālo pāpassa thokathokampi ācinaṁ.
7. mā'pamaññetha puññassa na maṁ taṁ āgamissati 122
udabindunipātena udakumbho'pi pūrati
pūrati dhīro puññassa thokathokampi ācinaṁ.
[bjt page 54] [\x 54/]
8. vāṇijo'va bhayaṁ maggaṁ appasattho mahaddhano 123
visaṁ jīvitukāmo'va pāpāni parivajjaye.
9. pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṁ 124
nābbaṇaṁ visamanveti natthi pāpaṁ akubbato.
10. yo appaduṭṭhassa narassa dussati 125
suddhassa posassa anaṅgaṇassa
tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ
sukhumo rajo paṭivātaṁ'va khitto.
11. gabbhameke'papajjanti nirayaṁ pāpakammino 126
saggaṁ sugatino yanti parinibbanti anāsavā.
[pts page 019] [\q 19/]
12. na antalikkhe na samuddamajajhe 127
na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa
na vijjatī so jagatippadeso
yatthaṭthito mucceyya pāpakammā.
13. na antalikkhe na samuddamajajhe 128
na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa
na vijjati so jagatippadeso
yatthaṭthitaṁ nappasahetha maccu.
pāpavaggo navamo.
11 narakaṁ pāpakarmāṇa: kṛtapuṇyastu svargatim.
(udānavarga. [v. 24]
12 na cāntarīkṣe na samudramadhye
pa parvatānāṁ vividhapradeśe
na mātṛmūrdhani pradhṛtastathāṅke
tyaktuṁ kṣama: karma kṛtaṁ naro hi. (garuḍapurāṇa
adhyāya. 113-20)
[bjt page 56] [\x 56/]
10. daṇaḍavaggo.
1. sabbe tasanti daṇaḍassa sabbe bhāyanti maccuno 129
attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.
2. sabbe tasanti daṇaḍassa sabbesaṁ jīvitaṁ piyaṁ 130
attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.
3. sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena vihiṁsati 131
attano sukhamesāno pecca so na labhate sukhaṁ.
[pts page 020] [\q 20/]
4. sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena na hiṁsati 132
attano sukhamesāno pecca so labhate sukhaṁ.
5. mā'voca pharusaṁ kañci vuttā paṭivadeyyu taṁ 133
dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṁ.
6. sa ce neresi attānaṁ kaṁso upahato yathā 134
esa patto'si nibbāṇaṁ sārambho te na vijjati.
7. yathā daṇḍena gopālo gā pāceti gocaraṁ 135
evaṁ jarā ca maccu ca āyuṁ pācenti pāṇinaṁ.
8. atha pāpāni kammāni karaṁ bālo na bujjhati 136
sehi kammehi dummedho aggidaḍḍho'va tappati.
1 prāṇā yathātmano'bhīṣṭā bhūtānāmpi te tathā
ātmaupamyena bhūteṣū dayāṁ kurvanti sādhava: .
(hitopadeśa. 1. 2)
3 ahiṁsakāni bhūtāni daṇḍena vinihanti ya:
ātmana: sukhamicchan sa pretya naiva sukhī bhavet.
(mahābhārata. 13. 5565)
yo'hiṁsakāni bhūtāni hinastyātmasukhecchayā
sa jīvaṁśva mṛtaścaiva na kvacit sukhamedhate.
(manusmṛti. 5. 45. )
[bjt page 58] [\x 58/]
9. yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati 137
dasannamaññataraṁ ṭhānaṁ khippameva nigacchati.
10. vedanaṁ pharusaṁ jāniṁ sarīrassa ca bhedanaṁ 138
garukaṁ vāpi ābādhaṁ cittakkhepaṁ va pāpuṇe.
11. rājato vā upassaggaṁ abbhakkhānaṁ va dāruṇaṁ 139
parikkhayaṁ va ñātīnaṁ bhogānaṁ va pabhaṅguraṁ
12. atha vāssa agārāni aggi ḍahati pāvako 140
kāyassa bhedā duppañño nirayaṁ so upapajjati.
[pts page 021] [\q 21/]
13. na naggacariyā na jaṭā na paṅkā 141
nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā
rājo ca jallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ
sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ.
14. alaṅkato ce'pi samaṁ careyya 142
santo danto niyato brahmacārī
sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ
so brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.
13 na nagnacaryyā na jaṭā na paṅko
nānāśanaṁ sthaṇḍilaśāyikā vā
na rajomalaṁ notakuṭukapradhānaṁ
viśodhayenmohaviśīrṇakāṁkṣam. (divyāvadāna)
14 alagito ya vi care a dhamu
datu śatu sañatu brammayari
savisu bhutesu nihai dana
so bramaṇo so samaṇo so bhikhu. (prā. dha. [b. 39]
. alakṛtaścāpi careta dharmaṁ
dāntendriya: śānta: saṁyato brahmacārī
sarveṣū bhūteṣū nidhāya daṇḍaṁ
sa brāhmaṇa: sa śramaṇa: sa bhikṣu: . (divyādāna)
[bjt page 60] [\x 60/]
15. hirīnisedho puriso koci lokasmiṁ vijjati 143
yo nindaṁ apabodhati asso bhadro kasāmiva.
16. asso yathā bhadro kasāniviṭiṭho 144
ātāpino saṁvegino bhavātha
saddhāya sīlena ca vīriyena ca
samādhinā dhammavinicchayena ca
sampannavijjācaraṇā patissatā
pahassatha dukkhamidaṁ anappakaṁ.
17. udakaṁ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṁ 145
dāruṁ namayanti tacchakā attānaṁ damayanti subbatā.
daṇḍavaggo dasamo.
[pts page 022] [\q 22/]
jarāvaggo.
1. ko nu hāso kimānando niccaṁ pajjalite sati 146
andhakārena onaddhā padīpaṁ na gavessatha.
2. passa cittakataṁ bimbaṁ arukāyaṁ samussitaṁ 147
āturaṁ bahusaṅkappaṁ yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.
1 kā nu kīraḍā kā nu rati evaṁ prajvalite sadā andhakāre'smin prakṣiptā pradīpaṁ na gaveṣata.
ko nu harṣo konu ānando evaṁ prajvalite sadā
andhakāre, smin prakṣiptā ālokaṁ na prakāśaye.
(mahāvastu. 3. 376 piṭa)
[bjt page 62] [\x 62/]
3. parijiṇṇamidaṁ rūpaṁ roganiḍḍhaṁ pabhaṅguraṁ 148
bhijjati pūtisandeho maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.
4. yānimāni apatthāni alāpūneva sārade 149
kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati.
5. aṭṭhīnaṁ nagaraṁ kataṁ maṁsalohitalepanaṁ 150
yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito.
6. jīranti ve rāja rathā sucittā 151
atho sarīrampi jaraṁ upeti.
satañca dhammo na jaraṁ upeti
santo have sabbhi pavedayanti.
7. appassutāyaṁ puriso balivaddo'va jīrati 152
maṁsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati.
[pts page 023] [\q 23/]
8. anekajāti saṁsāraṁ sandhāvissaṁ anibbisaṁ 153
gahakārakaṁ gavesanto dukkhā jāti punappunaṁ.
3 parijīṇīpidaṁ rūpaṁ roganīḍaṁ prabhaṅguram
bhidyate pūti sandehaṁ maraṇāntaṁ hi jīvitam. (udānavarga. [v](34)
parijinamida ru rovu a niḍa prabhaguno
bheṁsiti. . . . . . . . . . . . . (prā. dha. [c][vo. 16]
5 asthīsthūnaṁ syāyuyutaṁ māṁsaśoṇitalepanam
carmāvanaddhaṁ durgandhi pūrṇaṁ mūtra purīṣayo:
jarāśokasamāviṣṭaṁ rogāyatanamāturam
rajasvalamanityaṁ ca bhūtāvāsmidaṁ tyajet. (manusmṛti. [vi](77)
6 cīryanti vai rājarathā: sucitrā
hyato śarīrampi jarāmupeti
satāntu dharmo na jarāmupeti
santo hi taṁ satsu nivedayanti. (udānavarga. [v. 28]
jiyarati hi rayaradha sucitra
adha śarira bi jara uveti
sata tu dharma na jara uveti
sato hiva sahi pravedayiti. (prā. dha. [c][ov. 21]
[bjt page 64] [\x 64/]
9. gahakāraka diṭṭho'si puna gehaṁ na kāhasi 154
sabbā te phāsukā bhaggā gahakauṭaṁ visaṅkhitaṁ
visaṅkhāragataṁ cittaṁ taṇhānaṁ khayamajjhagā.
10. acaritvā brahmacariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ 155
jiṇṇakoñcā, va jhāyanti khīṇamaccheva pallale.
11. acaritvā brahmacariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ 156
senti cāpā'tikhittā'va purāṇāni anutthunaṁ.
jarāvaggo ekādasamo.
12. attavaggo.
1. attānaṁ ce piyaṁ jaññā rakkheyya naṁ surakkhitaṁ 157
tiṇṇamaññataraṁ yāmaṁ paṭijaggeyya paṇḍito.
2. attānameva paṭhamaṁ patirūpe nivesaye 158
athaññamanusāseyya na kilisseyya paṇḍito.
[pts page 024] [\q 24/]
3. attānañce tathā kayirā yathaññamanusāsati 159
sudanto vata dammetha attā hi kira duddamo.
4. attā hi attano nātho kohi nātho paro siyā 160
attanā'va sudantena nāthaṁ labhati dullabhaṁ.
4 ātmābhi ātmano nātha: ko nu nātha: paro bhavet
ātmanā ti sudāntena svargaṁ prāpnoti paṇḍita: .
(bodhicaryāvatāra. 480)
[bjt page 66] [\x 66/]
5. attanā'va kataṁ pāpaṁ attajaṁ attasambhavaṁ 161
abhimatthati dummedhaṁ vajiraṁ'vasmamayaṁ maṇiṁ.
6. yassa accantadussīlyaṁ māluvā sālamivotataṁ 162
karoti so tathattānaṁ yathā naṁ icchatī diso.
7. sukarāni asādhūni attano ahitāni ca 163
yaṁ ve hitañca sādhuṁ ca taṁ ve paramadukkaraṁ.
8. yo sāsanaṁ arahataṁ ariyānaṁ dhammajīvinaṁ 164
paṭikkosati dummedho diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ
phalāni kaṭṭhakasseva attaghaññāya phallati.
9. attanā'va kataṁ pāpaṁ attanā saṁkilissati 165
attanā akataṁ pāpaṁ attanā'va visujjhati
suddhi asuddhi paccattaṁ nāññamañño visodhaye.
[pts page 025] [\q 25/]
10. attadatthaṁ paratthena bahunā'pi na hāpaye 166
attadatthambhiññāya sadatthapasuto siyā.
attavaggo dvādasamo.
13. lokavaggo.
1. hīnaṁ dhammaṁ na seveyya pamādena na saṁvase 167
micchādiṭṭhiṁ na seveyya na siyā lokavaddhano.
2. uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṁ sucaritaṁ care 168
dhammacāri sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.
5 ātmanā vihitaṁ du: khamātmanā cihitaṁ sukham
garbhaśayyāmupādāya bhuṁṅketa vai paurvadehikam.
(garuḍa purāṇa. 119 adhyāya. 19)
6 yasa acata druśilia malu a vavi lata vani.
kuya su tadhatmana yadha na viṣamu ijati. (prā. dha. [c. 32]
1 hīnaṁ dharmaṁ na seveta pramādena na saṁvaset
mithyādṛṣṭiṁ na seveta na bhavellākavardhana: .
(udānavarga. 4. 5. 8)
hina dhama na sevea pramadena na savasi
michā diṭhī na royea na sia lokavaḍhano. (prā. dha. [a. 3](6)
2 uttiṣaṭhenna pramadyena dharmaṁ sucaritaṁ caret
dharmacārī sukhaṁ śete hyasmin loke paratra ca.
(udānavarga. 4. 5. 35)
utiṭṭhe na pramajea dhamu sucarita vari
dhamavari suhu śeti asami loki parasa yi. (prā. dha. [a. 3](6)
[bjt page 68] [\x 68/]
3. dhammaṁ care sucaritaṁ na naṁ duccaritaṁ care 169
dhammacārī sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.
4. yathā bubbulakaṁ passe yathā passe marīcikaṁ 170
evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ maccurājā na passati.
5. etha passathiraṁ lokaṁ cittaṁ rājarathūpamaṁ 171
yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṁ.
[pts page 026] [\q 26/]
6. yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati 172
so imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā mutto'va candimā.
7. yassa pāsaṁ kataṁ kammaṁ kusalena pithīyati 173
so imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā mutto'va candimā.
8. andhabhūto ayaṁ loko tanukettha vipassati 174
sakunto jālamutto'va appo saggāya gacchati.
9. haṁsādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā 175
niyyanti dhīrā lokamhā jitvā māraṁ savāhiniṁ.
10. ekaṁ dhammaṁ atītassa musāvādissa jantūno 176
vitiṇṇaparalokassa natthi pāpaṁ akāriyaṁ.
3 dharmaṁ caret sucaritaṁ nainaṁ duścaritaṁ caret
dharmacārī sukhaṁ śete asmiṁlloke paratra ca.
(mahāvastu. 1. 220 piṭa)
dhamu cari suvarita. . . . . . . carita cari
dhamayari subha śeti asmi loki parasa yi. (prā. dha. [c. 30]
6 yo tu puci pramajati paja su na pramajati
so ita lokū obhāseti abhamuto va sūriu. (prā. dha. [a. 2](3)
[bjt page 70] [\x 70/]
11. na ve kadariyā devalokaṁ vajanti 177 bālā have nappasaṁsanti dānaṁ
dhīro ca dānaṁ anumodamāno
teneva so hoti sūkhī parattha.
12. pathavyā ekarajjena saggassa gamanena vā 178
sabbalokādhipaccena sotāpattiphalaṁ varaṁ.
lokavaggo terasamo.
14. buddhavaggo.
[pts page 027] [\q 27/]
1. yassa jitaṁ nāvajīyati jitamassa no yāti koci loke 179
tambuddhamanantagocaraṁ apadaṁ kena padena nessatha.
2. yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave 180
tambuddhamanantagocaraṁ apadaṁ kena padena nessatha.
3. ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā 181
devā'pi tesaṁ pihayanti sambuddhānaṁ satīmataṁ.
4. kiccho manussapaṭilābho kicchaṁ macchāna jīvitaṁ 182
kicchaṁ saddhammasavanaṁ kiccho buddhānaṁ uppādo.
1 yasya jitaṁ nātha jīyati jitamasya na jināti antaka:
tambuddhamanantagovaraṁ apadaṁ kena padena neṣyatha.
(mahāvastu. 3. 92 piṭa)
2 yasya jālinī visattikā tṛṣṇā nāsya khimpi netirakā
tambuddhamantavikramaṁ apadaṁ kena padena neṣyatha.
(mahāvastu. 3. 92 piṭa)
[bjt page 72] [\x 72/]
5. sabbapāpassa akaraṇaṁ kusalassa upasampadā 183
sacittapariyodapanaṁ etaṁ buddhāna sāsanaṁ.
6. khantī paramaṁ tapo titikkhā 184
nibbāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhā
na hi pabbajito parūpaghātī
samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto.
7. anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṁvaro 185
mattaññutā ca bhattasmiṁ pantañca sayanāsanaṁ
adhicitte ca āyogo etaṁ buddhāna sāsanaṁ.
[pts page 028] [\q 28/]
8. na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati 186
appassādā dukhā kāmā iti viññāya paṇḍito.
9. api dibbesu kāmesu ratiṁ so nādhigacchati 187
taṇhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvako.
10. bahū ve saraṇaṁ yanti pabbatāni vanāni ca 188
ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā.
11. netaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ netaṁ saraṇamuttamaṁ 189
netaṁ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.
5 sarvapāpasyākaraṇaṁ kuśalasyopasampadā
svacittaparyādāpaṇametadbuddhānuśāsanam. (mahāvastu. 3. 420 piṭa)